Pēc rekordaugstajām Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentlikmēm nu jau kādu laiku kāpums ir apstājies, un pamazām esam sākuši runāt par to, kurš tad būs tas brīdis, kad tās tiks mazinātas. Martā inflācija palēninājās ātrāk, nekā gaidīts, kas liecina, ka Eiropas Centrālā banka maziem soļiem tuvojas savam mērķim – atgriezt inflāciju 2% līmenī. Aģentūras "Bloomberg" aptaujātie ekonomisti pauduši pārliecību, ka jūnija mēnesis būs tas, kad procentu likmes pirmo reizi beidzot tiks samazinātas.
Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks nesen pauda viedokli, ka pirmais samazinājums varētu notikt pirms Jāņiem.
"Es domāju, ka otrais ceturksnis ir laiks, kad būsim pietiekami tālu 2024. gadā, lai labāk redzētu algu dinamiku un cenu spiedienu. Tādēļ – daļu no tā redzēsim jau aprīlī, bet daudz labāk – jūnijā," sacīja Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Filips Leins.
"Bloomberg" aptaujātajo ekonomistu vērtējumā jūnijā Eiropas Centrālā banka uzsāks stabilu procentu likmju samazinājumu katru ceturksni.
Šķiet, ka daudzi ir uz viena viļņa domās par to, kad likmju samazināšana sāksies, bet to nevarētu teikt attiecībā uz prognozēm par samazinājuma tempu. Izskan pieņēmums, ka samazinājums ilgšot vismaz līdz nākamā gada beigām, un nevajadzētu arī sapriecāties par to, ka likmes kritīs līdz nullei.
Proti, 2025. gada beigās tās varētu tikt samazinātas līdz 2,25% līdzšinējo 4% vietā. Tātad šīs aplēses liecina, ka, lai gan notiks stabils samazinājums, tomēr tas notiks pamazām.
Jāsaka, ka amatpersonas aizvien ir gana piesardzīgas, un Eiropas Centrālā banka vēlas pieņemt rūpīgi izskatītos ekonomikas datos balstītus lēmumus. Tāpat no svara ir arī nenoteiktība. Lielākā daļa ekonomistu aģentūrai norādīja, ka vislielāko nenoteiktību rada ģeopolitiskā situācija pasaulē, kam seko ASV vēlēšanas un inflācija.
Par procentu likmju samazināšanu tiek spriests arī otrā Atlantijas okeāna pusē – Amerikas Savienotajās Valstīs, taču tur šobrīd iezīmējās nedaudz drūmāka aina.
Līdzīgi kā Eiropas Centrālā banka, arī ASV Federālo rezervju sistēmas padome pēdējā sanāksmē martā nobalsoja par likmes saglabāšanu līmenī, kas pārsniedz 5%. Taču par procentu likmju samazinājumu viedokļi gan nav viennozīmīgi.
Izskanējuši gana daudz viedokļi, ka arī ASV likmi šogad noteikti samazinās, taču nav skaidrība, vai tas arī varētu notikt jau jūnijā, jo jaunākie inflācijas dati par to radījuši šaubas. Federālās rezerves sistēmas locekļu vidū izskan arī viedokļi, ka likmes šogad nemaz nebūtu jāsamazina vai tas jāsāk darīt tikai gada pēdējā ceturksnī.
"Lēmums sākt samazināt procentlikmes ir ļoti, ļoti nozīmīgs. Jo riski ir abpusēji. Ja samazinām tās pārāk ātri, ir iespēja, ka inflācija atkal kāps un mums atkal jāiejaucas. Un tas nebūtu labi ekonomikai. Bet ir arī risks, ka nogaidām par ilgu, un tas būtu nevajadzīgs zaudējums ekonomikai un varbūt darba tirgum," pauda Federālās rezervju sistēmas vadītājs Džeroms Pauels.
Jāatzīmē, ka iepriekš pieminētajā aģentūras "Bloomberg" veiktajā ekonomistu aptaujā tikai ceturtā daļa ekonomistu pauda pārliecību, ka ASV lēmumi nekādi neietekmēs Eiropas Centrālās bankas lēmumus par procentu likmēm.
