Krievija 2022. gada 24. februārī veica pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, pēc tā Eiropas Savienība (ES), Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Lielbritānija un vēl virkne valstu ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. To galvenais mērķis bija nepieļaut Rietumu tehnoloģiju nonākšanu Krievijas armijas rīcībā, samazināt Krievijas valdības ieņēmumus un ierobežot Krievijas militārās rūpniecības jaudu.

ES īpašais sūtnis sankciju īstenošanā Deivids O'Salivans uzskata, ka sankciju mērķus lielā mērā ir izdevies īstenot, jo Krievijai ir grūtības sagādāt sev nepieciešanās tehnoloģijas, tāpēc tā ir bijusi spiesta vērsties pēc palīdzības pie tādām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja. ES arī lēš, ka sankciju dēļ Krievijas rīcībā pašlaik ir par aptuveni 400 miljardiem eiro mazāk, ko tērēt.

Taču sankcijas, vismaz virspusēji raugoties, nav nodarījušas katastrofālu kaitējumu Krievijas tautsaimniecībai.

2022. gadā Krievijas ekonomika saruka par 2,1%, bet saskaņā ar prognozēm pērn Krievijas IKP pieauga par 3,1%.

Tas lielā mērā bija saistīts ar ieņēmumiem, ko Krievija nopelnīja, pateicoties augstajām naftas un dabasgāzes cenām pasaulē 2022. gadā. Taču lielākā daļa šīs naudas tika novirzīti militārajiem tēriņiem.

Krievijas parlaments novembrī pieņēma nākamo trīs gadu valsts budžetu, no kura aptuveni trešdaļu izlietos militārajām vajadzībām. Ekonomikas analītiķis Maksims Blants prognozēja, ka tas sekmēs vēl straujāku cenu pieaugumu, ko jau tagad nopietni izjūt Krievijas ierindas iedzīvotāji.

"Apstākļos, kad militāri rūpnieciskais komplekss saņem neierobežotu finansējumu, kad viss, ko viņi lūdz, viņiem tiek dots, kad šī militāri rūpnieciskā kompleksa daļa ekonomikā pieaug ļoti strauji, inflācijas jautājumu vienkārši nav iespējams atrisināt," Blants sacīja ziņu aģentūrai "Associated Press".

Savukārt pazīstamais Krievijas politikas analītiķis Andrejs Koļesņikovs norādīja, ka valsts ekonomikai ilgtermiņā draud nopietnas problēmas.

"Mēs redzam ļoti būtisku militarizāciju nodokļu tērēšanā un valsts naudas izlietošanā. Jā, tagad budžets ir sabalansēts, bet kas būs rīt? Ir neizbēgami, ka ekonomikas struktūra nebūs tik veselīga, kāda tā bija spēcīgākā, tīrākā tirgus ekonomikā.

Un tagad mēs redzam, ka reālie ienākumi un jo īpaši algas atkal pieaug. Bet uz kā rēķina? Jo pieaug algas militārajā jomā, militāri rūpnieciskajā sektorā.

Tā ir ekonomika, kuras pamatā ir nāve, nevis dzīvība. Un tāpēc šāda ekonomika nevar būt veselīga, neskatoties uz to, ka mums atkal ir diezgan liels tirgus sektors, kas glābj Putinu no pilnīgas ekonomikas sabrukšanas," Koļesņikovs sacīja intervijā domnīcai ISPI.

Arī ES īpašais sūtnis sankciju īstenošanā Deivids O'Salivans noradīja, ka pašreizējais Krievijas ekonomikas modelis nav ilgtspējīgs.

"Jā, Krievijas ekonomika nedaudz aug. Bet ir jāiedziļinās, kāpēc tas tā ir. Tas ir tāpēc, ka viņi ievērojami iegulda militārajā jomā. Pašlaik 30% no Krievijas valsts izdevumiem tiek novirzīti militārajām vajadzībām, tie ir gandrīz 10% no iekšzemes kopprodukta. Ja jums ir kara ekonomika, tad, protams, visu var pielāgot militārām interesēm, bet tas kanibalizē ekonomiku. Nav ieguldījumu sociālajā labklājībā, izglītībā, veselības aprūpē, pētniecībā. Tāpēc Krievijas ekonomikas nākotnes prognozes nav labas," O’Salivans teica intervijā raidsabiedrībai "Euronews".

Prognozes liecina, ka šajā gadā Krievijas ekonomika pieaugs tikai par 1,1%, bet inflācija joprojām saglabāsies augsta.