768 dienu laikā, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Krievijas Federācija sabojājusi un iznīcinājusi 10 kritiski svarīgus Ukrainas energoinfrastruktūras objektus. 2022. gadā daļēji iznīcinātas termoelektrocentrāles Ohtirkā Sumu apgabalā, Černihivā Doņeckas – Luhanskas apgabalā un Hersonā.
Termoelektrostacijas (TEC) pilnībā sagrautas 2023. gada jūnijā, kad Krievijas spēki uzspridzināja Kahovkas hidroelektrostaciju (HES) Hersonas apgabalā. 2024. gada 22. martā ar dažādiem uzbrukumiem pilnībā tika sagrautas termoelektrostacijas Harkivā un Zmijivā Harkivas apgabalā. Postījumi nodarīti Burštinskas un Ladižinskas TEC Ukrainas austrumos.
"NEK Ukrenergo" vadītājs Vladimirs Kudrickis ir pārliecināts, ka Ukraina ir saskārusies ar jaunu kara formātu, kad mērķtiecīgi tiek iznīcināta aizmugure.
"Tas ir jauns kara formāts. Tagad nav obligāti iznīcināt visus tankus, lidmašīnas vai ienaidnieka karavīrus. Var iznīcināt desmit apakšstacijas vai elektrostacijas un aizmuguri. Bet bez aizmugures fronte nevarēs strādāt."
Raķešu trieciena rezultātā 22. martā stipri cietusi un pašlaik nav darba kārtībā Dņiprovkas HES Zaporižjā. No 10 strādājošām HES četras atrodas uz Dņepras upes. Ja kaut viena no tām tiks sagrauta, pastāv apkārtējo teritoriju applūšanas risks.
Gadījumā, ja Krievijas karaspēks sagraus Dņistrovkas HES, pastāv Moldovas un, iespējams, pat Rumānijas applūšanas risks.
Vienīgā iespēja, kā aizstāvēt kritisko infrastruktūru, ir pretgaisa aizsardzības sistēmas, kuru Ukrainā ļoti trūkst. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka visi partneri par šo ir informēti.
"Mēs esam devuši visus nepieciešamos signālus partneriem: visus konkrētos pieprasījumus partneriem, kuriem ir pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes. Katrs zina, cik šobrīd mums ir svarīgi aizsargāties no šiem uzbrukumiem."
Zaudējumi, ko Krievijas karaspēks sagādājis Ukrainas augstsprieguma iekārtām, sasniedzis 100 miljonus eiro. Lai atjaunotu enerģētikas objektus, paies vairāki gadi.
Tikmēr enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzskata, ka runa nav par desmit kritiskās infrastruktūras objektiem, bet desmitu desmitiem, jo tūkstoš kilometru garajā frontes līnijā notiek nepārtraukti uzbrukumi un izdzīvošana.
Ozoliņš uzskata, ka to ir viegli stādīties priekšā, ja Rīgā nebūtu centrālās apkures un elektrība būtu tikai dažas stundas dienā.
"Vai varētu būt plūdi? Protams.
Ukraina jau divus gadus mēģina izdzīvot. Un ir ļoti grūti runāt par enerģijas neatkarību, bet var apbrīnot ukraiņu cilvēku uzņēmību un spītību.
Pašlaik viņi aktīvi uzsākuši gatavošanos nākošajai ziemas sezonai, iesūknējot pazemes krātuvēs gāzi un sagatavojot ogļu krājumus. Tātad viss, kas notiek frontē, notiek arī enerģijas sistēmās. Šie ir kā divi dvīņi – armija un energokompānijas".
Ozoliņš uzskata, ka situācija ir dramatiska, un vēlreiz atgādina – ja gribam redzēt ukraiņus uzvaram, jāpievērš uzmanība visai plašajai situācijai gan frontē, gan ekonomikā un palīdzībā Ukrainai.
