Atteikušies strādāt ar Krieviju
Zivju pārstrādes un konservu ražošanas uzņēmumā "Karavela" pārorientēšanos uz citiem eksporta tirgiem sāka pirms aptuveni 10 gadiem. Un pērn februārī, kad Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā, uzņēmums eksportu uz Krieviju apturēja pavisam.
"Faktiski tas bija lēmums vienā dienā. Mēs pieņēmām, ka vairs ar Krieviju un Baltkrieviju nestrādājam. Tas nebija viegls lēmums ne tikai no biznesa viedokļa, jo tomēr mēs bijām 30 gadus tur strādājuši. Tur bija gan draugi, gan kompanjoni, gan visi, bet mēs pieņēmām lēmumu, neskatoties uz to. Mēs negribam sevi saistīt ar valsti, kas uzbrūk saviem kaimiņiem, un visiem izsūtījām vēstules, ka beidzam: viss, paldies, un atgriezīsimies tad, kad būs valsts kļuvusi par normālu valsti," pastāstīja uzņēmuma "Karavela" valdes loceklis Andris Bite.
Kad Krievija sagrāba Krimu, 2014.gadā uz Krieviju eksportēja 1284 uzņēmumi no Latvijas, bet uz Baltkrieviju – 576. Šogad uz Krieviju eksportē 169 uzņēmumi, uz Baltkrieviju – 89. Samazinājums ir ļoti būtisks – par 86% un 84%.
Piemēram, metālapstrādes un mašīnbūves nozarē no 170 uzņēmumiem eksportu uz Krieviju turpina vairs tikai divi.
Meklē iespējas pārorientēt biznesu
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) atzina, ka ne visi uzņēmumi par atbalsta iespējām zina. "Tas arī ir paredzēts LIAA jaunajā stratēģijā, ka mēs proaktīvi pēc datiem meklējam tos klientus, kuriem pienāktos atbalsts, bet kuri neizmanto, un viņus uzrunājam, lai viņi pie mums nāktu un izmantotu," pastāstīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
Tie, kas eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju vēl turpina, minējuši dažādus iemeslus. Aizkraukles saldumu ražotāji "Aizkraukles saldumi" skaidroja, ka vispār pārorientēties neplānojot. Pūres pārtikas uzņēmums "Puratos Latvia" – strādā pie jauniem eksporta tirgiem, bet vajadzīgs laiks un papildu atbalsts no valsts. Mašīnbūvnieki "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" (RER) – gribot pārorientēties, bet process nav ātrs.
"Viņi ļoti grib pārorientēties. Nu, tas nav viegli tomēr. Jo mēs arī esam spiesti sertificēties dažādos tirgos. Tātad sertifikācija, akreditācija. Katrs tirgus uzliek kaut kādus savus ierobežojumus. Katrā valstī ir savas īpatnības. Pat, sertificējoties vienā "Benelux" valstī, var cita valsts neatzīt, kaut gan formāli viņiem būtu jāatzīst," skaidroja Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas vadītājs Ivars Eniņš.
Tas, ko biznesa jaunu tirgu atrašanai līdz šim piedāvājusi valsts, ir apmaksāt dalību izstādēs, tirdzniecības misijās, starptautisku mārketingu, reklamēšanos un sertificēšanu. Viens uzņēmējs gada laikā kopumā var iegūt 60 000 eiro lielu atbalstu.
Tieši palīdzību ar dalību izstādēs visvairāk novērtē "Karavelā". "Tas ir numur viens, kas ļāva mums atrast jaunus klientus, parādīt sevi, uzzināt daudz ko jaunu. Un mēs varam teikt, ka tas ir viens no atslēgas faktoriem, vismaz pārtikas nozarē, kā var attīstīt jaunu tirgu," pastāstīja Bite.
Kavējas jaunā atbalsta programma
Uzņēmēji gan atzina, ka saskaņošanās starp Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju tiek patērēts pārāk daudz laika – jaunā atbalsta programma vēl nav sākusies. Un kavēšanās var maksāt dārgi.
"Mums jau tagad bija nākamais gads jānorezervē. Nezinot to visu, mums ir risks pazaudēt izstāžu laukumus, kas mums ir pierezervēti. Un tikt atpakaļ sevišķi pieprasītajās izstādēs ir faktiski neiespējami," norādīja Eniņš no Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas.
"Es aicinātu, lai, pirmkārt, pēc iespējas ātrāk sakārto CFLA attiecības ar LIAA, lai šīs programmas varētu palaist. Otrs – attiecināt jaunajā programmā arī izdevumus, ko uzņēmēji turpina šobrīd investēt jaunu tirgu apgūšanā arī šajā vasarā un šajā pavasarī, kas bija. Attiecināt tos izdevumus arī uz jaunajām programmām, lai nebūtu pārtraukumi," mudināja Bite.
"Būtiskas detaļas par to, kādi tieši būs nosacījumi, mēs varēsim atklāt tikai pēc tam, kad līgums ar CFLA būs parakstīts un visi noteikumi skaidri. Mēs par to skaļi un publiski ziņosim. Šobrīd mēs ekspektējam, ka mēs varēsim uzsākt pieteikumu pieņemšanu, lai slēgtu līgumus apmēram oktobrī," sacīja LIAA direktors Rožkalns.
LIAA atgādināja, ka joprojām 20 valstīs pastāvīgi darbojas arī aģentūras pārstāvniecības, kur var palīdzēt uzņēmējiem.
"Tas ir viens no instrumentiem, ko var izmantot uzņēmēji, lai ātri saprastu, vai tas tirgus, par ko viņam ir maz zināšanu, ir viņam vai nav piemērots. Tas ir pats svarīgākais arī uzņēmējiem – nezaudēt fokusu. Viņš zina, ka tagad viņš no viena tirgus pārorientēsies uz kādu citu.
Tad tajā sākotnējā izpētē uzreiz atmest tos, kas būs grūti, ļoti dārgi vai vispār neiespējami, lai tur netērētu laiku un fokusētos tikai uz to svarīgo," norādīja Rožkalns.
LIAA aicina uzņēmējus negaidīt, kad sāksies jaunā atbalsta programma, bet jau tagad zvanīt uz aģentūru, nākt uz konsultācijām vai pieteikties tiešsaistes platformā business.gov.lv.
