Par nodokļiem spriež, bet nevienojas
Nodokļu politikas darba grupa sanāca pirmo reizi pēc vasaras pārtraukuma, un Finanšu ministrija partneriem ieskicēja plašu iespējamo izmaiņu spektru, par ko tagad jādiskutē. Politiķu izteikumos skan gan vēlme mazināt atsevišķus nodokļus, vairojot konkurētspēju, gan budžetā ieņemt vairāk.
"Mums ir pienākumi pret sabiedrību nodrošināt izmaksas, kādas ir. Drošības izmaksas. Tā ka man ir svarīgi arī šie jautājumi, bet pats lielākais, svarīgākais uzdevums – atrast līdzsvaru starp to, ka aug arī ekonomika," sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
"Kas mūs neapmierina – mēs pārāk maz dzirdējām, kā vairot konkurētspēju un ar kādiem līdzekļiem aizpildīt caurumus, kas rodas, uzlabojot nodokļu sistēmu," pauda Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts").
"Par uzņēmumu ienākumu nodokļu izmaiņām vēl jāvērtē. Mēs ieraudzījām to prezentāciju tikai šodien un no diezgan liela attāluma," sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
Klātesošie uzņēmēji atzina – konkrētības vēl nav, bet steigties politiķus nemudina. "Pagaidām mēs esam tikai tajā posmā, kad ir rāmis, ir nodokļi definēti, par kuriem mēs tālāk runājām. Esam vienojušies, ka sāksim uz konkrētu uzņēmumu piemēra modelēt, kā viens vai otrs scenārijs tālāk var ietekmēt viņu konkurētspēju, attīstību," pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.
Nodokļu izmaiņas vien izaugsmi neveicinās
Tomēr Latvijas Televīzijas aptaujātie ekonomikas eksperti ir vienisprātis – politiķu un uzņēmēju mērķis ar nodokļu izmaiņām nodrošināt ekonomikas izaugsmi nav sasniedzams.
"Ja mēs pēkšņi par vienu kaut kādu procentpunkti pazemināsim darbaspēka nodokli un kompensēsim ar PVN, vai mēs būsim pievilcīgāki investoru acīs? Es par to stipri šaubos. Es esmu pārliecināta – ja mēs atgriežamies pie konkurētspējas, vienīgais, kas ir jādara, jāpalielina mūsu produktivitāte Latvijā, un to var izdarīt, tikai investējot," norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
"Acīmredzamākā lieta, ko es darītu, būtu nodokļu sistēmas vienkāršošana. Mums tā progresivitāte ir no apakšas, no augšas, un visa tā sistēma ir nejēdzīgi sarežģīta," sacīja "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Nepieciešamību nodokļu sistēmu vienkāršot uzsver arī politiķi.
Neskaidrības par koalīcijas nākotni
Tiesa, kamēr darba grupa pamatā politiķu sastāvā Finanšu ministrijā diskutē par nodokļu izmaiņām, Ministru kabinetā turpinās sarunas par valdības izmaiņām. Tāpēc pagaidām nav zināms, vai lēmēji gada beigās, kad šo reformu plānots virzīt, būs tie paši un pie sarunu galda nebūs jāsēžas no jauna.
Finanšu ministrs uzskata – tas diskusijai netraucē, tomēr ne visi tam piekrīt.
"Es šajā ēkā esmu dzirdējusi sarunu starp diviem augsta līmeņa ierēdņiem: nu, ko darīt, iesim uz šo Ministru kabinetu vai gaidīsim nākamo? Tas nav motivējoši, noteikti skaidrībai jābūt," pauda Indriksone.
Lai arī kopējo izmaiņu paketi plānots virzīt tikai gada beigās,
finanšu ministrs pieļauj, ka izmaiņas atsevišķos nodokļos, tostarp attiecībā uz banku peļņu, varētu virzīt jau ātrāk – kopā ar nākamā gada budžetu.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs šā gada februāra sākumā paziņoja, ka Finanšu ministrija (FM) gatavojas caurskatīt visus nodokļus, vai tie efektīvi strādā. Plānots strādāt ar koalīcijas un sociālo partneru iesniegtajiem priekšlikumiem par nodokļu izmaiņām, ko arī vērtēs.
Šā gada aprīļa sākumā ar saviem priekšlikumiem iespējamajām nodokļu izmaiņām nāca klajā Latvijā lielākās darba devēju organizācijas. Tās tostarp rosināja Latvijā ieviest obligāto veselības apdrošināšanu un izvērtēt iespēju esošos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus aizvietot ar pabalstu.
