Aptauju dati liecina, ka par sociāldemokrātiem gatavojas balsot apmēram 28% vēlētāju. Tomēr politiskā vide ir sadrumstalota, premjerministre Magdalēna Andersone spiesta vadīt mazākuma valdību, un labējās un kreisās partijas atdala tikai dažas procentu desmitdaļas.
Otrajā vietā ar 20% reitingu izvirzījušies „Zviedrijas demokrāti”, kas apsteiguši savus galvenos konkurentus – konservatīvo Moderātu partiju.
Labējie ir atturīgi, komentējot iespēju veidot koalīciju ar radikāļiem, jo atbaida to pagātne un tēls. Vairākiem partijas dibinātājiem pagājušā gadsimta 80. gados bija saikne ar fašistu un neonacistu kustībām, tomēr pašreizējais līderis Džimijs Okesons uzsvēra, ka politiskais spēks ir mainījies.
Savulaik izslēgti radikālākie biedri, nomainīta simbolika, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodīts Maskavas diktatoriskais režīms. „Zviedrijas demokrāti” arī nobalsoja par valsts pievienošanos NATO.
Eksperti atgādināja, ka radikāļu idejas par imigrācijas ierobežošanu un cīņu pret noziedzību pārņem arī citi spēki.
