Žans Klods Junkers ceļā uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja krēslu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Aizvadītā nedēļa ir bijusi labvēlīga Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja amata kandidātam Žanam Klodam Junkeram. Pēc sākotnējās atturības Vācijas kanclere Angela Merkele tomēr izteica publisku atbalstu bijušajam Luksemburgas premjeram, bet vairākas citas valstis, tostarp Lielbritānija, joprojām ir pret.

Nepārprotams Vācijas kancleres Angelas Merkeles atbalsts Eiropas Tautas partijas kandidātam Žanam Klodam Junkeram bija nozīmīga uzvara, lai Junkers patiešām varētu kļūt par nākamo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju.

Tomēr ar to vien nepietiek - Lielbritānijas premjers Deivds Kamerons joprojām ir pret Junkeru. Kā raksta interneta izdevums "EUObserver", Merkele aizvadītās trešdienas vakarā pat bija devusies uz Lielbritānijas pārstāvniecību Briselē, lai tiktos ar Kameronu. Abu valdības vadītāju diskusijas esot bijušas "atklātas", kas diplomātu valodā nozīmē - "asas". Bet Merkelei tā arī nav izdevies pārliecināt Kameronu par atbalstu Junkeram.

Uzrunājot žurnālistus pēc Lielā septītnieka sarunām, Kamerons vairākkārt pārfrāzēja vienu un to pašu atbildi: "Ja runājam par to, kurš vadīs Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības institūcijas, ir svarīgi, lai tie būtu cilvēki, kuri saprot nepieciešamību pēc pārmaiņām, nepieciešamību pēc reformām, kuri saprot - ja viss notiks pa vecam, šī savienība apmierināt savu pilsoņu vajadzības nevarēs. Un es domāju, ka šajās Eiropas vēlēšanās tas bija ļoti skaidri pateikts."

Savukārt Junkera un Merkeles partijas biedrs un Eiropas Parlamenta deputāts Elmārs Broks saka, ka cita kandidāta bez Junkera pašreiz nav un nevar būt.

Viņš ir uzvarējis vēlēšanās. Mēs esam pateikuši vēlētājiem, ka vadošais kandidāts, kura partija uzvarēs, kļūs par nākamo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Viņu ievēlēs Eiropas Parlaments. Dalībvalstu līderi var tikai izteikt priekšlikumu, balstoties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem. Tādēļ, es domāju, ka dalībvalstīm nav plašu manevra iespēju," norāda Broks.

Turklāt, kā uzsver Broks, pilnīgi visu valstu piekrišana nemaz nav vajadzīga. Pietiks ar divām trešdaļām: "Veto neviens vairs nevar uzlikt. To atcēla, kad Džons Meidžors nobloķēja Žanu Luku Dehēnu 1994.gadā. Lai tas vairs nekad neatkārtotos, noteikumi tika mainīti."

Tomēr iecelt jauno Eiropas Komisijas priekšsēdētāju bez Lielbritānijas piekrišanas būtu bīstami. Tas varētu pieliet eļļu ugunī diskusijās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, ko atzīst arī Kamerons. Britu dzeltenā avīze "The Sun" publicēja rakstu ar nosaukumu "Seši iemelsi, kādēļ Junkers ir bīstamākais vīrs Eiropā".

Tiesa - Junkeru atbalsta ne tikai Vācija. Arī jaunais Luksemburgas premjers Ksavjē Betels, lai arī ir sīvākais Junkera politiskais sāncensis pašmājās, Eiropas līmenī iestājas par savu tautieti.

Es tiešām negribu, lai mums būtu nemitīgs konflikts ar Eiropas Parlamentu piecu gadu garumā. Ja jūs kā politiska partija kaut ko apsolāt (un mums ir jāpārtrauc izlikties, ka politiskajām partijām nav nekāda sakara ar valdībām, jo katrs no mums tam pieder), ja šī partija startē vēlēšanās un uzvar, tad mums ir jāciena vēlētāju izvēle," norāda Betels.

Pagaidām nav skaidrs, kad Eiropas valstu līderi varētu vienoties par to, kuru kandidātu izvirzīt nākamā Eiropas Komisijas vadītāja amatam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti