Uzņem tikai īpašas kategorijas
Viena no lietām, kā Sīriešu biedrība Čikāgā palīdz tautiešiem ASV, ir angļu valodas mācīšana. Pirms četriem gadiem viena no pirmajām palīdzēt bēgļiem no Tuvajiem Austrumiem sāka Suzanna Sahlula. “Es esmu izgājusi brīvprātīgo programmu. Reizi nedēļā es gāju pie bēgļiem uz mājām, palīdzēju lasīt vēstules, atbildēju uz viņu jautājumiem. Kādreiz es vienkārši runāju, jo saprotu viņu valodu,” saka Sahlula.
Trešajā lielākajā ASV pilsētā dzīvo vien 175 ģimenes no Sīrijas. Kad Eiropu sasniedza Sīrijas bēgļu vilnis, Savienotās Valstis mudināja būt atsaucīgiem un tos uzņemt.
Kamēr Eiropa dalīja atbildību par 60 000 bēgļu starp savienības dalībvalstīm, Amerika sešu gadu laikā uzņēma tikai 18 000 patvēruma meklētājus no Sīrijas.
Turklāt tikai tos, kas atbilst noteiktām prasībām – vientuļas mātes, cilvēkus ar slimībām un ievainojumiem, vecus cilvēkus un seksuālo minoritāšu pārstāvjus.
Aiz smaidiem slēpjas neziņa un bezperspektivitāte
“Mijada ir vientuļā māte. Viņai ir seši bērni. Kad Sīrijā sākās pirmā krīze, Mijadas vīru nogalināja snaiperis,” par vienu no iebraucējām stāsta Sahlula. “Pēc tam kopā ar bērniem viņa trīs vai četras reizes mainīja dzīves vietu Sīrijā. Taču apšaudes un bombardēšanas turpinājās. Vienu nakti viņas mājās sākās ugunsgrēks, kurā cieta Mijadas meita Vidada. Viņu aizveda uz slimnīcu un izglāba, taču meitenei mugurā joprojām ir šrapneļa daļas,” sacīja Sahlula.
Kaut arī centra sienas rotā smaidīgās Vidadas un citu sīriešu bērnu fotogrāfijas, reālā situācija Amerikā šajā ziņā nemaz nav tik rožaina.
Arī valsts atbalsts bēgļiem – minimāls. “Parasti cilvēki atbrauc uz ASV ar aģentūru palīdzību. Tās galvenokārt nodrošina dokumentu kārtošanu un pabalstu. (..) Taču pēc tam tie dokumenti jāatjauno ik pēc dažiem mēnešiem. Bez angļu valodas to ir ļoti grūti izdarīt,” norāda Sīriešu biedrības centra darbiniece Salama Abdulrazaka.
Runā par pabalstu dzīvokļa īrei. Bet ar piešķirto naudu pietiek tikai vienam vai diviem mēnešiem. Pērn uz 120 dienām vispār tika pilnīgi apturēta bēgļu uzņemšanas programma. Turklāt šajā laikā politika tika mainīta.
Mans vīrs teica, bet Obama neticēja
Striktāki kritēriji un pārbaudes ir patvēruma meklētājiem no 11 valstīm. Tostarp – Sīrijas. “Kad Tramps ieviesa ceļošanas aizliegumu, mana meita gaidīja lidmašīnu. Viņa pārdeva visu, 17 stundas brauca ar autobusu līdz Stambulai. Tad viņai pateica, ka nevarēs braukt. Manai sievai bija sirdstrieka,” stāsta bēglis no Sīrijas pilsētas Alepo Haleds.
Centram tomēr izdevās atvest Haleda meitu uz ASV, taču Sahlula uzskata – šo problēmu vajadzēja risināt vēl iepriekšējam Baltā nama saimniekam. Šajā jomā nebūtu pareizi apgalvot, ka Trampa un Obamas politika ir kā diena pret nakti. “Mans vīrs teica prezidentam Obamam – tas, kas notiek Sīrijā, nepaliks Sīrijā, tas ietekmēs visu pasauli. Viņš [Obama] atbildēja - nē. Taču tā notika. Lietas, kas tagad notiek – Trampa politika, bēgļu iebraukšanas un ceļošanas aizliegums, ir atbilde tam, ko cilvēki redzēja Eiropā. To migrantu vilni,” stāsta Sahlula.
Neaizsargāti jūtas arī tie ap 7000 cilvēku, kas ASV iebraukuši no Sīrijas, Saūda Arābijas un citām reģiona valstīm.
Nemierīgā stāvokļa savās valstīs dēļ viņi vairs nevarēja atgriezties mājās un lūdza patvērumu Amerikai. Taču oficiālu bēgļu statusu tā arī nesaņēma. Viņiem var draudēt izraidīšana.
Šis liktenis var sagaidīt arī tā dēvētos “drīmerus” jeb “sapņotājus”. Tā, atsaucoties uz likuma nosaukuma abreviatūru dēvēti nelegālo migrantu bērni, kurus uz Savienotajām Valstīm atveda vecāki. Programmu apstiprināja prezidents Baraks Obama. Prezidents Tramps to grasījās atcelt. Pagaidām viņš savu nodomu nav īstenojis. Un neviens nezina, cik ilgs šis “pagaidām” būs.
