Vēstnieks skaidrojis, ka Vācijas kanclere sniegusi pārliecinošus argumentus par nepieciešamību turpināt mēģināt atrisināt konfliktu diplomātiskā un politiskā ceļā. Iepriekš vairāki ASV Kongresa pārstāvju prasīja prezidentam izskatīt iespējas piegādāt Ukrainai ieročus aizsardzībai Krievijas agresijas dēļ.
Tikmēr Ukrainas prezidents Petro Porošenko apstiprinājis, ka prokrieviskie kaujinieki pēdējā laikā no iepriekšējām pozīcijām ir atvilkuši lielāko daļu no smagās bruņutehnikas. Ukraina gan pauž bažas, ka aiz tā tiek slēpts mēģinājums pārgrupēties un pēc tam sākt jaunu ofensīvu.
Apšaudes bez smagās bruņutehnikas līdzdalības gan joprojām turpinās, un pēdējās diennakts laikā ievainoti deviņi Ukrainas karavīri.
Jau vēstīts, ka 12.februarī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu,tomēr no Ukrainas turpināja pienākt ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
