Vācijas un Francijas līderi aicina izbeigt pamiera pārkāpšanu Ukrainas austrumos

Pamiera pārkāpumiem Ukrainas austrumos ir jābeidzas, sestdien paziņoja Vācija un Francija. Pienākot ziņām par kauju uzliesmojumu, abu valstu līderi Angela Merkele un Emanuels Makrons uzsvēra, ka „miermīlīgam konflikta noregulējuma nav alternatīvas”. Abi arī aicina Krieviju atkal uz Donbasu nosūtīt šonedēļ atsauktos novērotājus. Maskavas savukārt kritizē Amerikas Savienotās Valsis, brīdinot, ka Vašingtonas lēmums piegādāta Ukrainai bruņojumu var izraisīt jaunu asinsizliešanu. Prokremlisko separātistu izvērstais konflikts Ukrainas austrumos vairāk nekā trīs gadu laikā prasījis vismaz 10 tūkstošus dzīvību.

EDSO: Austrumukrainā apšaudes pastiprinājušās līdz pēdējos mēnešos augstākajam līmenimGints Amoliņš
    Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas jeb EDSO novērotāji paziņojuši, ka Austrumukrainā apšaudes pastiprinājušās līdz pēdējos mēnešos augstākajam līmenim. Ticis ziņots ar intensīvām artilērijas apšaudēm un postījumiem abpus kontaktlīnijai – gan Ukrainas valdības, gan prokremlisko separātistu kontrolētajā pusē.

    Reaģējot uz situāciju, Vācijas kanclere Angela Merkela un Francijas prezidents Emanuēls Makrons sestdien nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, uzsverot, ka „miermīlīgam konflikta noregulējuma nav alternatīvas,” un vienlaikus atkārtoti paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai.

    Abi decembrī piedzīvoto militārās aktivitātes pastiprināšanos pie kontaktlīnijas nosauca par „nepieņemamu.”

    Šīs nedēļas vidū konfliktā iesaistītas puses gan vienojās par pamieru uz Ziemassvētku un Jaunā gada laiku, ko Merkele un Makrons arī aicināja ievērot, tāpat kā 2015.gada Minskas vienošanos.

    Vācijas un Francijas līderi arī atzinīgi novērtēja trīspusējas kontakgrupas vienošanos par gūstekņu apmaiņu, kuras ietvaros iesaistītās puses apņēmušās atbrīvot līdz 380 cilvēku.

    Abu Eiropas ietekmīgo valstu līderi teica savu vārdu arī par Krievijas lēmumu šonedēļ no Donbasa atsaukt savus militāros novērotājus, kas daudziem tāpat radījis bažas par potenciālu konflikta pastiprināšanos. Ukraina un Krievija Kopīgo kontroles un koordinācijas centru izveidoja 2014.gadā ar mērķi īstenot pamiera režīma monitoringu.

    Krievija savu novērotāju atsaukšanu pamatoja ar apsūdzībām pret Ukrainu, ka tā liegusi krievu amatpersonām veikt savus pienākumus, tostarp sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem. Kijeva pārmetumus noraidīja un savukārt Maskavu apsūdzēja par „provokāciju, kas nopietni apdraud Minskas vienošanos.”

    Merkele un Makrons aicināja Krievijas militāros novērotājus atgriezties Donbasā. Abi norādīja, ka Kopīgais kontroles un koordinācijas centrs spēlē „ārkārtīgi svarīgu lomu EDSO novērotāju atbalstam” un pamiera norunu ievērošanā.

    Šo pašu jautājumu Merkele piektdien telefonsarunā apsprieda arī ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un pirms tam ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu.

    Gaidāms, ka kaislības tik drīz nerims. Krievija sestdien asi kritizēja Savienotās Valstis, sakot, ka Vašingtona „pārkāpusi” līniju ar saviem plāniem Kijevai piegādāt bruņojumu. ASV medijs "ABC News" vēsta, ka prezidents Donalds Tramps drīzumā varētu paziņot par prettanku raķešu "Javelin" pārdošanu Ukrainai, kas šo bruņojuma veidu gribējusi iegūt jau ilgāku laiku. Maskava ar to nav mierā un brīdina, ka šāds Vašingtonas solis Ukrainā var izraisīt jaunu asinsizliešanu.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti