Pēc viņa teiktā, ekonomikas pieauguma palēnināšanās Katalonijā, kur ierasti tiek saražota piektā daļa Spānijas iekšzemes kopprodukta, ietekmējusi visas valsts ekonomiku kopumā.
Kā ministrs atzinis Spānijas sabiedriskajam radio, Katalonijā ekonomika allaž augusi straujāk nekā vidēji Spānijā un šis reģions bijis viens no Spānijas ekonomikas galvenajiem dzinējspēkiem.
"Taču ceturtajā ceturksnī tas kļuva par nastu," viņš piebildis.
Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Vēlēšanās, kas notika 21.decembrī, katalāņu separātisti ieguva absolūto vairākumu.
Šai laikā no Katalonijas savus birojus uz citurieni jau pārcēlušas vairāk nekā 3100 kompānijas, tai skaitā lielās bankas un mazumtirdzniecības uzņēmumi.
Spānija ir noraizējusies, ka Katalonijas jautājums negatīvi ietekmēs tās ekonomiku arī 2018.gadā.
