Vāciju kritizē par nevēlēšanos sniegt militāru atbalstu Kijevai, bet kanclers pirms vizītes kategoriski noliedza, ka ir pasīvs un neuzticams NATO partneris.
Viņš solīja palielināt Vācijas militāro klātbūtni Lietuvā un akcentēja attiecību ar Krieviju stratēģijas divus aspektus.
Rietumi ir gatavi dialogam ar Maskavu, bet agresijas gadījumā pret Ukrainu tai būšot jāmaksā augsta cena.
Savstarpējas konsultācijas turpina arī citu rietumvalstu līderi, un Francijas prezidentam Emanuelam Makronam vakar bija 40 minūtes ilga tālruņa saruna ar Baidenu.
Abu valstu līderi apsprieduši diplomātiskos un atturēšanas centienus, reaģējot uz Krievijas spēku pastiprināšanu pie Ukrainas robežas, un apstiprināja savu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai.
Jau šodien Makrons Maskavā tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Savukārt Šolcs uz Maskavu plāno doties 15. februārī.
KONTEKSTS:
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
