"Grib šeit palikt, kamēr nevarēs izlidot uz Latīņameriku," aģentūrai "Interfax" teica viena no tikšanās dalībniecēm starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" Maskavas biroja vadītāja vietniece Tatjana Lokšina.
Pēc viņas teiktā, tikšanās laikā Snoudens lūdzis cilvēktiesību aizstāvjiem palīdzību patvēruma iegūšanai Krievijai. "Jā, saistībā ar patvērumu Krievijā," atbildēja Lokšina uz jautājumu, vai Snoudens lūdz palīdzību.
Snoudens piektdien Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā tikās ar Krievijas un starptautisko cilvēktiesību organizāciju pārstāvjiem. Uz tikšanos bija ieradies arī Krievijas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Vladimirs Lukins.
Snoudens ir lūdzis piešķirt viņam patvērumu 27 pasaules valstīm, bet lielākā daļa Eiropas valstu, kā arī Brazīlija un Indija viņa lūgumu noraidīja, savukārt kreisi noskaņotās Latīņamerikas valstis ir paudušas līdzjūtību. Venecuēla, Nikaragva un Bolīvija ir piedāvājušas Snoudenam patvērumu.
Snoudens turpina uzturēties Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā, kur viņš 23.jūnijā ieradās no Honkongas kā tranzītpasažieris, bet viņš nevar doties prom, jo ASV ir anulējušas viņa pasi un viņam nav ceļošanai derīga dokumenta.
Kriminālapsūdzības, tostarp par spiegošanu un valdības īpašuma zādzību, 30 gadus vecajam Snoudenam ir izvirzītas federālā tiesā ASV Virdžīnijas štatā, kur ir bāzējies viņa bijušais darba devējs - privāta konsultāciju firma "Booz Allen Hamilton", kas sniedza pakalpojumus ASV Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP). Ir izdots arī orderis viņa aizturēšanai.
Snoudens 20.maijā no ASV aizlidoja uz Honkongu. Atrodoties tur, viņš noplūdināja ASV un Lielbritānijas presē ziņas par slepenām programmām, ar kurām ASV izlūkdienesti izspiegojuši interneta un telefonsarunu datus.
