Pēc vairākām telefonsarunām ar Rietumvalstu līderiem Krievijas prezidents Kremļa interneta mājas lapā ievieto divu minūšu paziņojumu skaidroja ar nepieciešamību „vēlreiz pateikt, kā Krievijā attiecas pret notikumiem Ukrainā”.
Putins pauda, ka Maskava vairākkārt aicinājusi konfliktā iesaistītās puses pārtraukt asinsizliešanu un sēsties pie sarunu galda, piebilstot, ka „nevienam nevajadzētu un nav tiesību izmantot [Malaizijas lidmašīnas] traģēdiju savtīgu politisko mērķu sasniegšanai”.
Viņš arī paziņoja, ka „Boeing 777” avārijas vietā vajadzētu strādāt ekspertu grupai Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas un atbilstošas starptautiskas komisijas vadībā. „Ir jādara viss, lai garantētu pilnīgu, absolūtu [starptautisko ekspertu grupas] drošību, garantētu tās darbam nepieciešamos humānos koridorus. No savas puses, Krievija darīs visu iespējamo, kas no mums atkarīgs, lai konflikts Ukrainas austrumos no pašreizējās militārās fāzes pārietu uz miermīlīgu un diplomātisku fāzi pie sarunu galda,” pauda Putins.
Rietumvalstīs no Putina tikmēr gaida ne tikai vārdus, bet arī darbus, lai viņš izmantotu savu ietekmi uz prokrieviskajiem separātistiem, kas kontrolē reģionu, kurā nokrita Malaizijas lidmašīna un bojā gāja gandrīz 300 cilvēku. Joprojām tiek ziņots, ka kaujinieki ierobežo Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju piekļuvi notikuma vietai un mirstīgajām atliekām. Nav pazīmju, ka būtu sākusies pilna apjoma starptautiska izmeklēšana. Avārijas vietā atrasta 251 bojāgājušā cilvēka mirstīgās atliekas un 66 atsevišķas ķermeņa daļas, pirmdienas rītā paziņoja Ukrainas Ārkārtas situāciju valsts dienests.
Pirmdien rīcību no Putina pieprasīja Austrālijas premjerministrs Tonijs Abots. Starp bojā gājušajiem ir gandrīz 30 austrāliešu. Abotam bija telefonsaruna ar Krievijas prezidentu, kuras detaļas viņš neizklāstīja, bet uzsvēra, ka atbildība tagad gulstas uz Maskavas pleciem.
„Ir jāatzīst, ka prezidents Putins pateica visas pareizās lietas. Vēlos uzsvērt - tas, ko viņš teica, bija atbilstoši. Tagad izaicinājums ir turēt prezidentu pie vārda,” teica Abots.
Spiedienu uz Krieviju interviju sērijā ASV medijos turpināja izdarīt arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Viņš paziņoja, ka Vašingtona zina, precīzi kad, no kurienes un kādā trajektorijā raķete tika izšauta, un apsūdzēja Maskavu par attiecīgas raķešu sistēmas piegādi prokrieviskajiem kaujiniekiem.
Telekanālā NBC Kerijs paziņoja, ka liecību skaits par prokrievisko separātistu vainu ir nomācošs.
„Ir lērums pierādījumu, un Krievijai ir jāpalīdz tos izskaidrot. Mēs vēl neesam izdarījuši galīgos secinājumus. Bet ir daudz lietu, kas norāda uz to, ka Krievijai ir jābūt atbildīgai. Prezidents Obama un starptautiskā sabiedrība ir pārliecināta, ka [lidmašīnas katastrofas vietai] ir jānodrošina neierobežota pieeja. Bet pieejas trūkums pats par sevi liecina par vainu un atbildību,” norādīja Kerijs.
Viņš draudēja Krievijai ar jaunām sankcijām un aicināja ES valstis kļūt stingrākām pret Putinu. Lai apspriestu Malaizijas lidmašīnas notriekšanu un tālāko rīcību, otrdien Briselē tiksies Eiropas Savienības ārlietu ministri. Neoficiāli izskanējis, ka Lielbritānija centīsies panākt kopienas aizliegumu eksportēt aizsardzības ekipējumu uz Krieviju.
