Putins ar šādu paziņojumu nācis klajā vizītē Irānas galvaspilsētā Teherānā. Putins un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans otrdien viesojās Teherānā, lai kopā ar tās prezidentu Ebrahimu Raisi pārrunātu Sīrijas kara jautājumus.
Tomēr liela uzmanība tika pievērsta arī Ukrainai, precīzāk, sarunām par Ukrainas ostu atbloķēšanu labības eksportam.
Putins uzsvēris, ka sarunās par graudu eksportu no Ukrainas ir panākts "progress". Tomēr viņš sacīja, ka jebkurš darījums ir atkarīgs no Rietumu vēlmes piekāpties.
"Turcijas prezidents Erdogans ir daudz darījis, lai tiktu panākta vienošanās par Ukrainas labības eksportu, bet mēs šo jautājumu esam nostādījuši sekojoši – mēs veicināsim Ukrainas labības izvešanu, bet izejam no tā, ka tiek atcelti visi ierobežojumi, kas attiecas uz Krievijas labības eksporta piegādēm pa gaisu. Neviens līdz šim nav iebildis, tajā skaitā amerikāņu partneri. Paskatīsimies, kas no tā tuvākajā laikā sanāks."
Sankcijas neattiecas uz pārtikas piegādēm
ASV Finanšu ministrija jau pagājušonedēļ paziņoja, ka sankcijas pret Krieviju neattiecas uz pārtikas, minerālmēslu un medikamentu piegādēm.
Tiek vēstīts, ka Eiropas Savienība gatavojas noteikt izņēmumus sankcijās pret Maskavu, lai atbloķētu Krievijas banku aktīvus, kas saistīti ar pārtikas un mēslojuma tirdzniecību. Kā aģentūrai AFP sacīja kāds Eiropas Savienības (ES) diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms, dalībvalstis "vēlas skaidri parādīt, ka sankcijās nav nekā tāda, kas kavē graudu transportēšanu no Krievijas vai Ukrainas".
Šis Eiropas Savienības priekšlikums ir daļa no jaunākā bloka sankciju atjauninājuma, par kuru joprojām notiek sarunas starp dalībvalstīm.
Vēl trešdien Stambulā kopā ar Turcijas un ANO pārstāvjiem tiksies Krievijas un Ukrainas delegācijas. Pieaugot cerībām uz vienošanos, arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņojis, ka Krievija un Ukraina ar starptautisko starpnieku palīdzību vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu labības eksportam ir gandrīz panākušas.
Krievija varētu aizstāvēt sagrābto teritoriju ar kodolieročiem
ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" analītiķi pieļauj, ka Putins var izmantot kodoldraudus, lai atturētu Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumu uz laiku okupētajiem Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabaliem.
Analītiķi izteikuši domu, ka pēc okupēto teritoriju aneksijas Putins var tieši vai netieši paziņot, ka Krievijas doktrīna, kas ļauj izmantot kodolieročus Krievijas Federācijas teritorijas aizsardzībai, attiecas uz tikko anektētajām teritorijām.
ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs sacījis, ka Krievija gatavojas anektēt okupētās Ukrainas teritorijas pēc 2014. gada scenārija, un tas varētu notikt septembrī.
"Jūs redzat daudz pierādījumu izlūkdatos un publiskajā telpā, ka Krievija plāno mēģināt anektēt papildu Ukrainas teritoriju. Krievija sāk īstenot versiju tam, ko varētu saukt par aneksijas rokasgrāmatu, kas ir ļoti līdzīga tai, ko mēs redzējām 2014. gadā, kad tā iebruka un galu galā anektēja Krimu. Krievija jau tagad ieceļ nelikumīgas amatpersonas tās pakļautībā esošajos Ukrainas rajonos."
Turpinās ieroču piegādes Ukrainai
Baltais nams gatavojas nodrošināt Ukrainai papildu HIMARS raķešu artilērijas sistēmas un tām paredzēto munīciju. Sagaidāms, ka prezidenta administrācija paziņos par nākamo Ukrainai paredzēto ieroču un aprīkojuma paketi, kas būtu jau 16. reize, kad Ukrainai tiek piešķirta palīdzība.
Savukārt vācu laikraksts "Die Welt" raksta, ka Vācija ir samazinājusi militāro atbalstu Ukrainai, neskatoties uz solījumiem to palielināt. Pēdējo ievērojamo ieroču sūtījumu Ukraina no Vācijas saņēma pirms četrām nedēļām.
Laikraksts "The Wall Street Journal" vēsta, ka Ukrainai Rietumu piegādātos ieročus reizēm ir grūtības likt lietā. Proti, ieroču sistēmām ir nepieciešama atsevišķa apmācība, apkope un loģistikas sistēma. Ir problēmas arī ar dažādu piegādāto sistēmu munīcijas savstarpēju savietošanu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
