Pēc tam, kad Edvards Snoudens oficiāli lūdzis patvērumu Krievijā, Kremlis ir nonācis visai delikātā situācijā. ASV viņu pieprasa izdot un ir brīdinājušas par sarežģījumiem attiecībās, kas jau tā nav pārāk spožas. Prezidents Vladimirs Putins publiski cenšas ieņemt neitrālu nostāju. Viņš paziņojis, ka Krievijas attiecības ar ASV ir svarīgākas par skandālu, kurš saistīts ar ziņu noplūdinātāju par ASV izlūkdienestu darbību, gan uzsverot, ka Krievija ir neatkarīga valsts un tai ir neatkarīga ārpolitika.
Putins atgādināja Kremļa izvirzīto priekšnosacījumu Snoudenam, ka viņam ir jāpārtrauc jebkāda darbība, kas kaitē Krievijas un ASV attiecībām. Kaut gan datorspeciālists šo nosacījumu solījis ievērot, jau izskanējuši viedokļi, ka ASV par kaitniecisku uztvers patvēruma piešķiršanu kā tādu.
Neskatoties uz to, Snoudenu konsultējošais, Kremlim pietuvinātais advokāts Anatolijs Kučerena trešdien paziņoja, ka, viņaprāt, Krievija neatteiks patvēruma lūgumu. To noraidīt neļaušot Snoudena lēmuma motīvi, proti, viņš „baidās par savu dzīvību un veselību, viņu var spīdzināt,” uzsvēra jurists.
Patlaban Snoudens turpina dzīvot Maskavas Šeremetjevas lidostas „kapsulu viesnīcā”, norādīja advokāts. Lūgumu izskata Federālais Migrācijas dienests, un viņš norādīja, ka Snoudens drīzumā var saņemt oficiālu sertifikātu par patvēruma piešķiršanas dokumentu saņemšanu. Tad viņš varēs pamest lidostu un brīvi pārvietoties. Kučerena arī paziņoja, ka datorspeciālists neizslēdz iespēju lūgt piešķirt viņam Krievijas pilsonību.
Tostarp ievērību izpelnījies ASV republikāņu senatora Lindsija Greiema aicinājums prezidentam Barakam Obamam izskatīt iespēju boikotēt nākamgad gaidāmās Soču ziemas Olimpiskās spēlēs, ja Krievija Snoudenam tomēr piešķirs patvērumu. „Tas Krievijai būtu pats saprotamākais signāls,” uzskata senators, norādot, ka patvēruma piešķiršana būtu „pļauka ASV.”
Reaģējot uz šo aicinājumu, Krievijas valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs paziņoja, ka tas Vašingtonu un Maskavu „atmet atpakaļ tālā pagātnē”, Aukstā kara laikos. Bet Krievijas Olimpiskās komitejas goda prezidents Vitālijs Smirnovs Greiema iniciatīvu uzskata par absurdu.
Jāatgādina, ka Aukstā kara laikā šāda situācija ir piedzīvota. ASV boikotēja 1980.gada vasaras Olimpiskās spēles Maskavā, protestējot Padomju Savienības iebrukumam Afganistānā. Toreiz Vašingtonai pievienojās daudzas citas valstis, un no Eiropas Maskavas olimpiādē oficiāli piedalījās tikai dažas. Bet kā atbildot četrus gadus vēlāk Padomju Savienība atteicās sūtīt savus sportistus uz Olimpiskajām spēlēm Losandželosā.
