„Mēs saskaramies ar [ar bijušā CIP darbinieka Edvarda] Snoudena informāciju. Un katrs mēģina to bumbu grozīt uz savu pusi (..) Piedodiet, spiegošana ir pastāvējusi tikpat ilgi, cik pastāv cilvēks ar savām interesēm,” norādīja politoloģe. „Vai ievāc informāciju no sabiedrotajiem? Bet, protams, kā gan citādāk?” retoriska bija Ozoliņa.
Viņa gan atzina, ka nevienas valsts iedzīvotājam nepatiktu uzzināt, ka viņu cenšas izspiegot kāda cita valsts. Kopumā šajā spiegošanas skandālā lielākais jaunums ir fakts, ka spiegošana un tās apjomi ir tik masīvi kā šoreiz.
Vaicāta, vai spiegošanas skandāls ietekmēs ASV un ES brīvās tirdzniecības līgumu, viņa norādīja, ka tas var būt šķērslis. Uz to jau ir norādījuši arī Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele. Ozoliņa uzsvēra, ka izšķiroša ir ES un ASV atšķirīgā izpratne par indivīda tiesībām uz privātumu. ES datu aizsardzība ir viens no fundamentālākajiem brīvības un pamattiesību nosacījumiem, savukārt ASV datu aizsardzība ir pakārtota sabiedrības drošībai.
Ziņots, ka pagājušās nedēļas izskaņā Vācijas žurnāls „Der Spiegel” vēstīja, ka ASV izspiego savus sabiedrotos ES. Eiropas līderi par to jau ir izteikuši sašutumu.
