LTV: Jūs esat izteikusies, ka NATO sammits Varšavā ir ne tikai ļoti nozīmīgs Polijai, bet arī galvenais diplomātiskais notikums pasaulē šogad. Ko jūs no tā sagaidāt, kādus rezultātus?
Eva Dembska: Liels paldies par šo jautājumu. Tik tiešām tas būs lielākais diplomātiskais notikums pasaulē šogad. Mēs gaidām 61 valsts delegācijas, gandrīz trīstūkstoš diplomātus un vairāk nekā divtūkstoš žurnālistus. Runājot par rezultātiem, es ļoti ceru, ka NATO parādīs pasaulei, ka alianse ir gatava vairot drošību, atbalstīt mieru un projicēt stabilitāti. Tas ir samita pamats. NATO jāparāda, ka tā spēj elastīgi reaģēt pret draudiem un tos novērst, kā arī aizsargāt savas dalībvalstis. Ja raugāmies uz mazākiem, bet konkrētākiem lēmumiem, kurus mēs ceram, ka pieņems Varšavā, pirmkārt, un galvenokārt runa ir daudznacionālajiem NATO bataljoniem, kuri tiks izvietoti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Tā ir preventīva klātbūtne, kuru mēs gribam stiprināt mūsu reģionā.
Mēs gribam stiprināt aliansē valdošo solidaritāti un šeit mēs darbojamies pēc principa – 360 grādi 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā. Tas nozīmē, ka brīdī, ja rodas kāds apdraudējums – vienalga vai no dienvidiem vai austrumiem, tas ir drauds aliansei un mēs uz to reaģēsim. Mēs arī gribam stiprināt transatlantisko saikni, kas tiks darīts ar amerikāņu un citu valstu karavīru izvietošanu mūsu pasaules daļā.
Un, protams, Varšavā mēs runāsim par atvērto durvju politiku, ielūdzot potenciālās jaunās dalībvalstis, kuras grib būt daļa no pasaulē nozīmīgākās militārās alianses. Kā arī par tuvāku sadarbību ar partneriem, kuri varbūt nav NATO, taču ar kuriem mums ir kopējas vērtības un intereses. Mūsu reģionā ar to es domāju Zviedriju un Somiju.
Daudzi eksperti domā, ka Krievija var būt potenciāls drauds, kas varētu izaicināt aliansi militāri. Ja raugāmies no militāras perspektīvas, pēc mācībām Polijā ASV armijas ģenerālis Eiropā Bens Hodžess izteicās, ka mūsu reģionā, ja mēs salīdzinām Krievijas spēku ātras izvietošanas spējas ar NATO rīcībspēju uz to atbildēt, NATO spēki atpaliek. Vai saredzat, ka Varšavas samitā varētu tikt pieņemti tālejoši lēmumi, lai mainītu šo situāciju? Jo dažu bataljonu izvietošana, daudzuprāt, drīzāk ir simbolisks žests, nevis jautājums par reālu spēju aizsargāties.
Kopš Velsas samita mēs cits ar citu kopā esam veikuši daudz vairāk militāro mācību nekā pirms tam. Arī Latvijā bija starptautiskas mācības, kurā līdzdarbojās Rietumeiropas valstu karavīri, arī Polijas karavīri, un es esmu priecīga un lepna, ka mūsu karavīri piedalījās “Saber strike” treniņos aizvadītajā mēnesī. To ļoti pozitīvi uztvēra gan latvieši, gan poļi. Šo mācību mērķis ir uzlabot mūsu sadarbību un kopīgas kaujas spējas, kā arī savstarpējo komunikāciju.
Es negribu spekulēt, cik papildu karavīru būtu nepieciešams katrā valstī – vai tā būtu Latvija, vai Polija. Taču tik liela skaita karavīru izvietošana ir solis pareizajā virzienā. Tā mēs uzlabojam savas atvairīšanas un aizsargspējas, kā arī jūtamies drošāki, ka neesam šeit vieni, ka mums ir atbalsts no citu NATO valstu karavīriem.
Jūsu minētās pozitīvās pārmaiņas šajā virzienā kā kopējas mācības un karavīru izvietošana tiek arī kritizēta un no diezgan prominentiem politiķiem, kas uzskata, ka tas nav pareizais veids, kā veidot NATO attiecības ar citām valstīm, īpaši Krievijau. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers nesen izteicās, ka mums nevajadzētu nodarboties ar šādu ieroču žvadzināšanu. Kāda ir Polijas atbilde uz šādu kritika?
Mēs vienmēr būsim Krievijas kaimiņvalstis. Tāpēc mums nepieciešama paredzama Krievija, tāda Krievija, kurai varam uzticēties. Viss, ko mēs darām mūsu reģionā, ir reakcija uz to, kas notiek otrpus NATO austrumu robežai. Līdz ar to mūsu pašu drošības labad mēs uzskatām, ka tas, ko mēs darām NATO ietvaros, ir pareizi. Tā kā es domāju, ka aizsardzības spēju stiprināšanas lēmumi, kas var tikt pieņemti Varšavā, būs pareizi.
