Itālijas valdība draud slēgt savas ostas nevalstisko organizāciju operētajiem migrantu glābšanas kuģiem. Ar tādu paziņojumu Roma ir nākusi klajā, jo uzskata, ka pārējās Eiropas valstis nepietiekami iesaistās migrācijas krīzes risināšanā. Savukārt iebraucēju plūsma vēl arvien nebūt nav apsīkusi. Sevišķi liels migrantu pieplūdums parasti ir jūtams vasarā, kad Vidusjūrā valda labvēlīgāki laika apstākļi.
Tādēļ sestdien Parīzē ir paredzēta trīs iekšlietu ministru tikšanās. Viņi pārstāv Itāliju, Franciju un Vāciju. Sarunas mērķis ir saprast kā pārējās valstis var labāk palīdzēt Itālijai tikt galā ar iebraucēju slogu.
Savu atbalstu Romai ceturtdien pauda arī Eiropas Savienības migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls: “Itālijai ir taisnība, ka šī situācija vairs nav izturama. Un tikko notikušajā samitā to apstiprināja arī visu 28 Eiropas Savienības valstu līderi. Visām valstīm tagad ir jārīkojas un jāizrāda solidaritāte ar Itāliju."
Viens no iespējamajiem risinājumiem varētu būt, ka daļa no NVO migrantu glābšanas kuģiem varētu doties uz Francijas ostas pilsētu Marseļu vai uz Barselonu Spānijā. Te gan jāpiebilst, ka Spānijā starp centrālo valdību Madridē un Katalonijas reģiona vadību Barselonā valda nopietnas domstarpības par migrantu uzņemšanu. Katalonijas valdība jau iepriekš ir izteikusi oficiālo gatavību uzņemt daļu no iebraucējiem, kas nonākuši Itālijā un Grieķijā. Tomēr Madride ir pret šādu soli, jo migranti pārsvarā gribētu dzīvot nevis Spānijā, bet gan Vācijā, Lielbritānijā vai Skandināvijas valstīs.
Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija, ceturtdien prezentējot ziņojumu par migrācijas tendencēm, pasvītroja, ka Itālija nespēs vienatnē tikt galā ar tik milzīgu izaicinājumu. Gurija arī pauda atbalstu pretrunīgi vērtētajai sadarbībai ar Lībiju migrācijas plūsmas mazināšanā.
“Cīņa kļūst organizētāka. Bet ar ko tad mēs cīnāmies? Tā nav migrācija. Tie nav migranti. Tā ir cīņa ar traģēdijām, ko izraisa cilvēku kontrabandisti, sliktas un pārpildītās laivas un visas citas šausmas, ko mēs visi labi zinām. Lūk, tas ir tas, pret ko mēs cīnāmies,” norādīja Gurija.
Ir sagaidāms, ka šis jautājums tiks apspriests arī ES iekšlietu ministru tikšanās reizē Tallinā. Tā ir paredzēta jau nākamajā nedēļā. Un tad arī varētu tikt apstiprināti kādi taustāmi risinājumi.
