Politikas apskatnieki šo rezultātu vērtē kā finanšu krīzes nomocītās valsts iedzīvotāju vēlmi pēc stabilitātes.
“Valsts, kas saskārās ar smagu ekonomisko un sociālo krīzi, nedrīkst izšķērdēt enerģiju nevajadzīgos strīdos un konfliktos. Es darīšu visu iespējamo, lai apvienotu krīzes sašķelto sabiedrību, kā arī veidošu “tiltus”, lai tuvinātu dažādus uzskatus”,” teica de Souza.
67 gadus gadus vecais tieslietu profesors vēlēšanās saņēma 52% balsu. Lai arī Portugāles prezidenta pilnvaras ir ierobežotas, krīzes gadījumā amatpersonai ir tiesības atlaist parlamentu un pieprasīt jaunu vēlēšanu rīkošanu.
Tas varētu būt īpaši svarīgi pašreizējā politiskajā situācijā, kad valstī darbojas mazākuma valdība, kurai jāīsteno starptautisko aizdevēju pieprasītie taupības pasākumi. Situāciju Portugālē vērtē arī Eiropas Savienības amatpersonas.
Jau iepriekš Souza paziņoja, ka izmantos savu posteni, lai novērstu kreisi orientētās valdības centienus atcelt taupības pasākumus, jo šāds lēmums varētu būtiski pasliktināt valsts finanšu situāciju un novest pie krīzes padziļināšanās.
Portugāle 2011. gadā saņēma apjomīgu starptautiskās palīdzības programmu, kas glāba to no bankrota. Taču apmaiņā valstij nācās ieviest vairākus taupības pasākumus.
