ĪSUMĀ:
- Mali notika militārs apvērsums.
- Prezidenta piespiedu demisiju ielās daļa iedzīvotāju sveica ar gavilēm.
- Valsts opozīcija piedāvājusi atbalstīt apvērsuma īstenotāju centienus, palīdzot izstrādāt politiskā pārejas posma ceļvedi.
- Apvērsumu nosoda ES, ASV, ANO un Āfrikas Savienība.
- Misijās Mali esošie Latvijas karavīri ir drošībā.
Mali centrālajā un ziemeļu daļā vardarbības uzliesmojumi un uzbrukumi notiek regulāri kopš 2012. gada armijas apvērsuma, pēc kura separātistu nemiernieku grupējumi un vēlāk arī ar „Al Qaeda” saistītie kaujinieki pārņēma kontroli pār šo valsts reģionu.
Francijas un Āfrikas valstu operāciju, kā arī Mali armijas centienu rezultātā valdības kontrole reģionā tika atjaunota, tomēr, neraugoties uz vairāku miera līgumu noslēgšanu, nemiernieku aktivitātes dažos apvidos nav rimušas. Ziņas par satraucošiem notikumiem no šīs Rietumāfrikas valsts pienāca otrdien. Netālu no galvaspilsētas esošajās Kati pilsētas armijas kazarmās sākās dumpis.
Dumpinieki sagrāba prezidentu Ibrahimu Bubakaru Keitu, premjerministru Bubu Sisi, ekonomikas un finanšu ministru un parlamenta priekšsēdētāju, kā arī vairākus bruņoto spēku komandierus. Jau naktī uz trešdienu prezidents, kurš tika ievēlēts 2013. gadā, bet 2018. gadā tika ievēlēts amatā atkārtoti, paziņoja par atkāpšanos no amata. Valsts televīzijā pārraidītajā uzrunā viņš piebilda, ka tiek atlaista valdība un parlaments.
„Nevēlos, ka tāpēc, lai es noturētos pie varas, tiktu izlietas asinis.
Esmu nolēmis atkāpties no amata. Ja tāpēc zināmi elementi mūsu bruņotajos spēkos nolems, ka ir jāizbeidz intervence, vai man patiešām ir izvēle?” sacīja prezidents.
Protesta akcijas pret 75 gadus veco Keitu un Sises valdību notikušas kopš jūnija, pieprasot prezidenta atkāpšanos un pārmetot viņam nespēju atjaunot drošību un cīnīties pret korupciju. Prezidenta varas laikā vardarbības uzliesmojumu dēļ miruši tūkstoši un tūkstošiem cilvēku arī pametuši savas mājas. Lai gan valsts iekšienē neapmierinātība ar viņu augusi, starptautiskā sabiedrība viņu atbalstījusi, jo saredzēja šo prezidentu kā pretsparu džihādistu draudiem.
Keitas paziņojumu par demisiju galvaspilsētas Bamako ielās ar gavilēm sveica daudzi cilvēki.
Pučisti apliecinājuši, ka valstī pārņem pārejas pilnvaras. Pulkvežmajors Ismaels Vage, kas līdz šim bija Mali Gaisa spēku štāba priekšnieka vietnieks, nacionālajā televīzijā paziņoja, ka tiek izveidota Tautas glābšanas nacionālā komiteja. Tā nestabilo Rietumāfrikas valsti vadīs līdz parlamenta vēlēšanām.
Par patieso personu, kas atbildīga par apvērsumu, tiek uzskatīts armijas pulkvedis Assimi Goita. Viņš sevi prezentējis kā Mali jauno militāro spēku un kā varu sagrābušās Tautas glābšanas nacionālās komitejas vadītāju. 40 gadus vecais Goita pirms tam vadījis Mali īpašos spēkus valsts centrālajā daļā.
Opozīcijas koalīcija paziņojumā norādījusi, ka tā ņem vērā huntas apņemšanos par politisko pāreju un sadarbosies ar to tālāka „ceļveža izstrādē”. Opozīcijas koalīcijas pārstāvis minējis, ka tieši šodien tiks organizēts liels patriotisks mītiņš Bamako un visā valstī, lai „svinētu Mali tautas uzvaru”.
Karavīru rīcību nosodīja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, Eiropas Savienība (ES) un ASV, kā arī Francija, kuras kolonija savulaik bija Mali. Komentāru par radušos situāciju Mali sniedza Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss:
„Mēs cieši koordinējam savus centienus ar mūsu partneriem Francijā, lai iegūtu vairāk informācijas, kas mums varētu palīdzēt noteikt, kas notiek uz zemes. Pāri visam mēs atbalstām Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas mediācijas centienus.
Kopā ar daudzām citām valstīm mēs aicinām atgriezties pie konstitucionālas kārtības, ko, pēc mūsu domām, šis apvērsums ir nopietni pārkāpis.”
Savukārt Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena (ECOWAS) nosodījusi pučistu rīcību un brīdināja, ka var noteikt Mali ekonomiskas sankcijas. Kopienas dalībvalstis ari slēgušas sauszemes un gaisa robežas ar Mali, kā arī apturēta Mali dalība kopienas institūcijās. Soli spēra arī Āfrikas Savienība, kas apturējusi Mali līdzdalību organizācijā.
Dažādās misijās Mali piedalās arī Latvijas un Igaunijas karavīri. Kā sarunā ar Latvijas Radio norādīja Latvijas aizsardzības ministrs Pabriks, Latvijas karavīri dien Eiropas Savienības Apmācības misijā un ANO vadītajā Visaptverošā integrētā stabilizācijas operācijā „Minusma”. Pēc apvērsuma veikšanas situācija palikusi nestabilāka, taču tas pagaidām neesot atstājis iespaidu uz karavīru drošību.
„Visi trīs karavīri atrodas galvaspilsētā. Viņi ir ciešā saziņā gan ar mums, gan arī ar attiecīgo misiju vadību un organizācijām, kas ir ES un ANO.
Pašlaik viņu darbs ir pārtraukts, līdzīgi, kā tas bija krīzes situācijā Irākā pirms aptuveni pusgada.
Šajā mirklī viņu tālākā darbība un viņu atrašanās Mali ir saistīta ar to, kā risināsies situācija un kā to vērtēs attiecīgās organizācijas, kuru pakļautībā viņi atrodas. Tad arī mēs pieņemsim lēmumu, vai viņi turpinās tur uzturēties, vai viņus atsauksim,” stāstīja Pabriks.
Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai norādījis Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, arī valstī dislocētie Igaunijas karavīri atrodas drošībā savās bāzēs un „ar viņiem viss ir kārtībā”. Šajā Rietumāfrikas valstī trīs dažādās misijās piedalās kopumā 77 igauņu karavīri.
