Gatavošanās šai sanāksmei sākās jau pirms diviem gadiem, tāpēc sākotnēji dienaskārtība bija plānota ar nedaudz citiem jautājumiem, nekā tie ir šodien. Proti, lielāko uzmanību bija plānots pievērst tieši diskusijām par jauno NATO stratēģisko koncepciju, kuru nepieciešams pielāgot mūsdienu ģeopolitiskajai realitātei.
Krievija un Ķīna apdraud starptautisko kārtību
Uz to norādīja arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Šodien mēs dzīvojam sistēmiskas konkurences apstākļos. Krievija un Ķīna apdraud uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību. Varas līdzsvars mainās, demokrātija un brīvība tiek pakļautas nepārtrauktam spiedienam,” atzina NATO ģenerālsekretārs.
“Jaunai stratēģiskajai koncepcijai ir jānosaka plāns, kā sadzīvot ar šo jauno realitāti. Lai to sasniegtu, ir nepieciešami pieci kritiski elementi: mums ir jāaizsargā savas vērtības, jāpastiprina militārās spējas, jāstiprina mūsu sabiedrības, jāskatās uz lietām globāli un jāveido NATO kā institucionāla saikne starp Eiropu un Ziemeļameriku.”
Situācija mūsu reģionā ir ieviesusi pamatīgas izmaiņas dienaskārtībā, tādēļ gandrīz visiem ministriem, kuri šodien runāja ar presi, tika uzdots jautājums gan par atbildi uz Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu, gan par Krievijas karaspēka savilkšanu Ukrainas pierobežā.
Kā norādījis Stoltenbergs, Krievijai ir atklāti jāstāsta par saviem patiesajiem bruņojuma sakoncentrēšanas mērķiem, lai tādējādi mazinātu saspīlējumu, bet Baltkrievijai ir nepieciešams pārtraukt šo hibrīduzbrukumus Eiropas Savienības kaimiņvalstīm.
Ne Eiropas Savienība, ne NATO tikai ar to rīcībā esošajiem līdzekļiem šīs problēmas atrisināt nevar, tāpēc arī šīs tikšanās laikā tiks spriests, kā veicināt Eiropas Savienības un NATO sadarbību.
ASV un Latvija ir ciešas sabiedrotās
Sanāksmē piedalās 30 NATO dalībvalstu ārlietu ministri. No rīta Latvijā ieradās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Viņš tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, premjeru Krišjāni Kariņu un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Blinkens un Rinkēvičs detalizēti pārrunājuši drošības situāciju reģionā. Blinkens paudis pilnu ASV izpratni un atbalstu Latvijai, kam jāstājas pretim Lukašenko organizētajam hibrīduzbrukumam ES robežām. Tāpat arī pārrunāta satraucošā situācija pie Ukrainas robežām., kur Krievija sapulcējusi karaspēku.
“No autokrātiskām valdībām, kas cenšas graut uz starptautiskajiem noteikumiem balstītu kārtību, līdz Covid-19 pandēmijai un klimata krīzei – katrā no šīm jomām ASV un Latvija ir ciešas sabiedrotās. Mēs zinām, ka neviena valsts viena pati nevar stāties pretī šiem izaicinājumiem.
Tāpēc prezidents Baidens ir izvirzījis par savu misiju dot jaunu stimulu mūsu aliansēm un partnerībām, vēlreiz apliecināt mūsu saistības NATO. Tieši ar šādu vēstījumu šodien dalījos, tiekoties ar prezidentu Levitu, premjerministru Kariņu un manu draugu ārlietu ministru Rinkēviču,” teica Blinkens.
“Mūsu apņēmība ir dzelžaini stingra attiecībā uz Baltijas drošību un 5. pantu – ka uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem. Mēs zinām – kad mūsu sabiedrotie ir spēcīgāki un drošāki, tādi esam arī mēs.”
Jāuzlabo transatlantiskās attiecības, kas sabojātas Trampa laikā
Šie jautājumi izskanēja arī Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotajā konferencē, kurā piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs un dažādi viedokļu līderi, kā arī Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albaress, jo Spānija būs tā, kas nākamā rīkos lielo NATO valstu vadītāju samitu.
“Madrides samits, kurā mēs apstiprināsim jauno stratēģisko koncepciju, nebūs parasts samits. Tas būs izšķirošs," stāsta Albaress.
"Mums ir jāņem vērā visas mācības, kas gūtas – aiziešana no Afganistānas, tas, kas notiek uz robežas starp Baltkrieviju un Austrumu valstīm, jo visus šos hibrīduzbrukumus ir jāintegrē stratēģiskajā koncepcijā un arī, mums ir jāskatās dienvidu virzienā, jo tas, kas tagad notiek uz austrumu robežas, var notikt arī dienvidos, un mums ir daudz izaicinājumu arī Āfrikā. Mums alianse ir jāsagatavo hibrīduzbrukumiem, dezinformācijai, neaizmirstot mūsu klasiskos pīlārus – mēs aizstāvam savas vērtības un esam drošības organizācija.”
Šī konference bija iespēja palūkoties plašākā spektrā uz alianses izaicinājumiem tagad un to, kāda nākotne to sagaida.
Vēl viens jautājums, par ko daudz tiek runāts, ir arī transatlantisko saišu stiprināšana pēc vairākiem ne visai veiksmīgiem sadarbības gadiem iepriekšējā ASV prezidenta Donalda Trampa valdīšanas laikā. Ministri plānojuši apspriest arī neseno NATO spēku izvešanu no Afganistānas un gūtās mācības.
Turpinās izdarīt spiedienu uz Lukašenko režīmu
Sarunās ļoti bieži izskanēja arī Baltkrievijas un Ukrainas vārds.
“Mēs cieši sadarbojamies ar Eiropas Savienību, gatavojot turpmākās sankcijas, lai sauktu Baltkrievijas režīmu pie atbildības. Gan par šīm hibrīdoperācijām, gan par uzbrukumiem demokrātijai, cilvēktiesībām un starptautiskām normām.
Un vēstījums ir ļoti skaidrs – tik ilgi, kamēr Baltkrievijas režīms turpinās pārkāpt savas starptautiskās saistības, apdraudēs mieru un drošību Eiropā, kā arī turpinās apspiest un vērsties pret saviem iedzīvotājiem, mēs turpināsim uz režīmu izdarīt spiedienu.
Un mēs nemazināsim savus aicinājumus saukt vainīgos pie atbildības,” uzsver Blinkens.
Par NATO spēju iesaistīties šādu situāciju risināšanā sprieda bijusī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
“NATO strādā tā, lai ikvienai dalībvalstij, kurai ir jebkādas bažas par savu drošību, ir tiesības tās celt galdā. Un tagad viss ir atkarīgs no šīm valstīm, jo tām ir jāinformē savas partneres un tad, protams, mēs varam adekvāti reaģēt.
Protams arī mēs, Igaunijā, ļoti cieši sekojam līdzi situācijai Lietuvā un Polijā un vienmēr esam gatavi atbalstīt mūsu tuvākos kaimiņus. Bet es aicinātu mūs arī redzēt ne tikai acīmredzamo, bet lūkoties plašāk, ko mūsu neparedzamais kaimiņš patiešām domā.”
Runās arī ar Ukrainas un Gruzijas pārstāvjiem
Tagad tiek izstrādāta jaunā NATO koncepcija nākamajiem desmit gadiem.
“Esošais stratēģiskais koncepts patiešām vairākās jomās ir slikti novecojis. Domāju, ka lielākoties cilvēki, kuriem pavaicāsiet uz ielas, nosauks tos pareizi – kiberdrošība, kaitīgas tehnoloģijas, mākslīgā inteliģence, datu ļaunprātīga izmantošana, autonomie ieroči un drošības draudi, ko rada klimata izmaiņas. Tas viss būs jaunajā stratēģiskajā koncepcijā,” spriež NATO pārstāvis Džeimss Apaturajs.
Būs interesanti vērot, kā alianse savā jaunajā NATO stratēģijā turpmāk sauks Krieviju, kas līdz šim tika dēvēta par partneri.
“Pašreizējā stratēģiskajā koncepcijā Krievija tiek dēvēta par partneri, un tehniski tā tas tiešām bija, jo mums bija daudz partnerības vienošanos ar Krieviju un sadarbība, kas viss ir beidzies," atzīst Apaturajs.
"NATO ģenerālsekretārs tagad runā par stratēģisko konkurenci, un Krievija ir daļa no tās. Krievija pilnīgi noteikti ir drauds visām dalībvalstīm dažādos veidos, bet mēs arī gribam dialogu ar Krieviju, lai varētu izskaidrot lietas, izslēgt nesaprašanos un varbūt lēnām atgriezties atpakaļ pie labākām attiecībām, taču tas ir atkarīgs no Krievijas un mūsu durvis paliek atvērtas.”
NATO sanāksme turpināsies trešdien, kad dalībvalstis tiksies arī ar Gruzijas un Ukrainas pārstāvjiem, jo tās ir valstis, kas vēlas pievienoties aliansei.
Tāpat sanāksmes laikā tiek spriests arī par bruņošanos, atbruņošanos, kodolatturēšanu, situāciju Balkānos, sadarbību ar Zviedriju un Somiju, kā arī citiem jautājumiem.
