Līdzšinējā pieredze, piemēram, izvietot citu NATO valstu karaspēku Polijā, ir skaidri apliecinājusi nepieciešamību uzlabot gan infrastruktūru, gan likumus šajā jomā.
“Militārā Šengena” - tādu neformālo nosaukumu ir ieguvusi jaunā iecere atvieglot karaspēka un militārās tehnikas pārvietošanu starp dažādām NATO valstīm.
Doma ir vienkārša: gluži tāpat kā šobrīd Šengenas zonas ietvaros iedzīvotāji var ceļot bez dokumentu pārbaudes uz robežas, arī armijas spēkus būtu jāspēj nepieciešamības gadījumā pārvietot no vienas alianses valsts otrā bez papildu atļaujām un balsojumiem parlamentā.
Šis jautājums ir NATO aizsardzības ministru sanāksmes dienaskārtībā. Tā trešdien un ceturtdien notiek alianses galvenajā mītnē Briselē.
Arī jaunā ASV vēstniece NATO Keja Beilija-Hatčisona pirms ministru sanāksmes īpaši izcēla darbu pie alianses bruņoto spēku mobilitātes paaugstināšanas.
“Mēs esam secinājuši, ka tas ir viens no lielākajiem šķēršiem, kas būtu jāpārvar, lai mēs varētu rīkoties atbilstošā ātrumā. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi palielināt mobilitāti un tikt galā ar dažādiem birokrātiskiem šķēršļiem, muitas prasībām un infrastruktūras nepilnībām,” sacīja Beilija-Hatčisona.
Tā dēvētā “militārā Šengena” tiks īstenota ciešā sadarbībā starp NATO un Eiropas Savienību. Mūsu valsts valdība šonedēļ atbalstīja Latvijas pievienošanos šim sadarbības projektam, jo 22 Eiropas valstis ir gan vienas, gan otras organizācijas sastāvā.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un Zemnieku savienība) lielākos šķēršļus karaspēka pārvietošanā saskata nevis birokrātijā, bet gan infrastruktūrā.
Lai veiksmīgāk koordinēt bruņoto spēku kustību Eiropā, tuvākajos gados varētu tikt mainīta NATO komandstruktūra un izveidots vēl viens vadības štābs. Visticamāk, tas varētu atrasties Vācijā. Tomēr gan Bergmanis, gan arī citi neslēpj, ka viena no lielākajām problēmām te ir izmaksas un arī speciālisti, kuri tur būtu jāsūta darbam. Tādēļ par jaunās komandstruktūras cenu vēl ir gaidāmas sarežģītas diskusijas.
