Izskanējušās versijas Krievijas medijos bijušas ļoti dažādas – sākot no nelaimes gadījuma līdz versijai, ka Ukrainas valdība laineri noturējusi par spiegu lidmašīnu un tāpēc to notriekusi.
„Russia Today” analizē ziņu aģentūras „Interfax” izplatīto versiju, ka patiesais uzbrukuma mērķis bijis Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Viņš esot lidojis līdzīgā maršrutā kā notriektais aviolaineris un tikai ar nepilnas stundas intervālu. Tikmēr citi avoti šo teoriju noliedz, sakot, ka prezidenta lidmašīna ļoti sen nav šķērsojusi Ukrainas teritoriju.
Vēlāk gan "Russia Today" žurnāliste Sāra Fērta aizgājusi no darba, protestējot pret telekanāla piedāvāto atspoguļojumu par aviosabiedrības "Malaysia Airlines" lidmašīnas avāriju Ukrainā.
Krievijas Pirmais kanāls arī ziņo par vēl vienu iespējamo notikumu scenāriju, proti, ka aviolaineri notriecis Ukrainas armijas iznīcinātājs, savukārt prokrieviskie separātisti sašāvuši šo iznīcinātāju no zemes. Telefoniski tiek intervēta iespējamā katastrofas aculieciniece, kas stāsta, ka debesīs bijušas divas lidmašīnas – viena avarējusi, otra aizlidojusi.
BBC ziņu sižetā neviens no aculieciniekiem par divām lidmašīnām nerunā. Viņi stāsta – dzirdēti šāvieni un tad eksplozija.
Savukārt CNN izceļ faktu, ka atbildība par notikušo tiek mētāta no vienas valsts uz otru. Putins skaidri un gaiši pasaka – atbildība par traģēdiju ir tai valstij, virs kuras zemes tā notikusi – tātad Ukraina. ASV senators Džons Makkeins turpretim skaidri un gaiši par vainīgo nosauc Krieviju.
Jau ziņots, ka „Malaysia Airlines” lidmašīna, reiss MH17 no Amsterdamas uz Kualalumpuru, notriekta ceturtdien vakarā virs Donbasa. Kopumā reisā atradās 298 pasažieri un apkalpes locekļi, no kuriem 189 bijuši Nīderlandes pilsoņu.
Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu. Tikmēr ASV satelīti fiksējuši raķetes zeme – gaiss palaišanu un brīdi, kad raķete notrieca pasažieru laineri. ASV speciālisti pēta raķetes trajektoriju, lai noteiktu, no kurienes tā izšauta.
Neilgi pirms informācijas par pasažieru lidmašīnas notriekšanu separātistu kaujinieki sociālajos tīklos gan lielījās ar ukraiņu armijas kravas lidmašīnas notriekšanu, taču drīz vien šie ieraksti bija dzēsti. Savukārt Krievijas masu mediji pēc katastrofas aktīvi ziņojuši par it kā aculiecinieku redzēto ukraiņu militāro lidmašīnu, kas varēja notriekt MH17, un pat pieļāva, ka šīs katastrofas mērķis bijusi Putina lidmašīna.
Pēc katastrofas separātisti solījuši ļaut izmeklētājiem piekļuvi notikuma vietai, taču arī pauduši, ka negrasās pārtraukt karadarbību. Viens no kaujinieku līderiem arī atzīmējis, ka lidmašīna nokritusi separātistu „dziļā aizmugurē” un nekāds pamiers vai humānais koridors traģēdijas izmeklēšanai nav nepieciešams.
Savukārt starptautiskā sabiedrība uz Malaizijas lidmašīnas traģēdiju reaģējusi ar nosodījumu un dusmām. Gan cietušās, gan daudzas pasaules valstis pieprasa steidzamu izmeklēšanu, vardarbības pārtraukšanu Austrumukrainā un Krievijas varas apsolījumu iesaistīties izmeklēšanā.
