Operācijas jaunajā meklēšanas reģionā, kas ir līdzvērtīgs Latvijas platībai, un kur okeāna dziļums dažviet pārsniedz piecus kilometrus, paredzēts sākt augustā.
Austrālijas premjerministra vietnieks Vorens Trass preses konferencē apstiprināja, ka jaunais meklēšanas reģions atradīsies 1800 kilometrus uz rietumiem no Austrālijas piekrastes. Viņš norādīja, ka šī zona ir „visticamākā vieta”, kur atrodas mīklainos apstākļos no radaru ekrāniem pazudusī Malaizijas pasažieru lidmašīna, kurā atradās vairāk nekā 200 cilvēku.
Trass arī paziņoja, ka ir „ļoti, ļoti iespējams”, ka lidmašīna lidoja autopilota režīmā, norādot, ka pretējā gadījumā tā nevarētu būt ieturējusi tik taisnu lidojuma līniju, kāda noteikta balstoties uz satelītu datiem. Saskaņā ar tiem, reiss numur MH370, kurš lidoja no Kualalumpuras Malaizijā uz Pekinu, proti, uz ziemeļiem, nezināmu iemeslu dēļ aptuveni stundu pēc pacelšanās mainīja virzienu uz dienvidiem un nolidoja tūkstošiem kilometru līdz iekrita Indijas okeāna dienvidos. Savukārt Austrālijas Transporta drošības aģentūras vadītājs Martins Dolans paziņoja, ka izmeklētāji ir „pārliecināti, ka lidmašīna darbojās autopilota režīmā līdz beidzās degviela”.
Starptautiska ekspertu komanda kā jauno meklēšanas reģionu izvēlējusies 60 000 kvadrātkilometru lielu zonu - tā ir aptuveni Latvijas teritorijas platība. Šajā reģionā iepriekš notikuši meklējumi no gaisa, taču nekādas atlūzas netika atrastas. Meklēšanas darbi sāksies augustā, un operāciju paredzēts pabeigt gada laikā. Vispirms gan ir jāizveido karte attiecīgās zonas okeāna gultnei, kas dažviet pārsniedz piecu kilometru dziļumu, un šo uzdevumu šobrīd veic divi kuģi - no Ķīnas un Nīderlandes. Austrālijas valdība šobrīd meklē uzņēmumu, kas uzņemsies meklēšanas darbu vadību. Bet Malaizija gatavojas īrēt papildu aprīkojumu, piemēram, ar kuģiem velkamus hidrolokatorus.
Gaidāms, ka nākamā meklēšanas fāze izmaksās vismaz 56 miljonus ASV dolāru.
Malaizijas pasažieru lidmašīna no radaru ekrāniem pazuda pirms trīs ar pusi mēnešiem, 8.martā. Boeing 777 lidaparātā atradās 239 cilvēki. Šajā laikā meklētājiem nav izdevies atrast pilnīgi nekādas lidmašīnas atlūzas vai pasažieru mirstīgās atliekas, notikušo padarot par vienu no lielākajām mistērijām aviācijas vēsturē. Galvenie jautājumi ir par to, kur tieši lidaparāts atrodas, un kāpēc tas tik krasi novirzījās no kursa. Kā minējumi izteikti, tostarp, nolaupīšana, ļaunprātīga pilota rīcība vai tehnikas problēmas.
Aprīlī parādījās cerība pēc tam, ka uz rietumiem no Austrālijas piekrastes tika uztverti signāli, kurus, kā tolaik pieņēma izmeklētāji, varētu būt raidījušas lidmašīnas melnās kastes, kuru akumulatora darbības laiks tagad jau ir beidzies. Tomēr, detalizēti pārmeklējot reģionu ar speciālu mini -zemūdeni, nekādas pazīmes par avarējušo lidmašīnu netika atrastas, un šī zona tagad ir izslēgta no meklēšanas operācijām, bet aprīlī saklausīto signālu avots nav zināms.
