Teju jau 12 gadus ES kandidātvalsts statuss piešķirts Maķedonijai – valsts pilnais pagaidu nosaukums ir Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, jo vēsturiski Maķedonija ir ar Grieķiju saistīts reģions, un Grieķija paudusi, ka izmantos veto tiesības pret Maķedonijas iestāšanos ES vai NATO, ja netiks panākta vienošanās par valsts nosaukuma maiņu. Pavisam nesen Maķedonija pārdzīvoja pamatīgu politisko krīzi un plašus ielu protestus, ko izdevās mazināt tikai ar Briseles starpniecību. Pērn parlamenta vēlēšanās tauta pateica “nē” politiskajiem spēkiem, kas pie varas valstī bija 11 gadus. Pieredzi sekmīgai integrācijai Eiropas Savienībā un NATO Maķedonija cer gūt arī no Latvijas.
LTV: Maķedonija nesen piedzīvoja pašvaldību vēlēšanas, pagājušogad parlamenta vēlēšanas. Mēs redzam, ka abās šajās vēlēšanās cilvēki balsoja pret valdošo eliti, kas pie varas Maķedonijā bijusi 11 gadus. Kas iedvesmoja šīs pārmaiņas sabiedrības uzskatos?
Dimitrovs: Mums bija institucionāla krīze, ko izraisīja noklausīšanās skandāls. Tas atklāja, cik plaši ir pilnvaru pārkāpumi – par krāpšanos vēlēšanās, korupciju. Tāpēc tauta ir izsalkusi pēc taisnīguma. Galu galā cilvēki ir izrādījuši lielāku elastību nekā sistēma. Sistēma nespēja pareizi reaģēt uz šo ļaunprātīgo rīcību, tāpēc mums izdevās panākt politiskas pārmaiņas, jo notika mobilizācija visās etniskajās grupās.
Iepriekšējo valdību ES kritizēja par korupciju, mediju brīvības un cilvēktiesību trūkumu. Kas ir mainījies pēdējos mēnešos, kopš pie varas nākusi jaunā valdība?
Es domāju, ka mediju brīvības rādītāji ir krietni labāki.
Kas ir mainījies – mums beidzot ir valdība, kas ieklausās šajā izsalkumā pēc demokrātijas un taisnīguma.
Daudzos veidos esam atgriezuši tautas ticību politiķiem.
Nākamgad gaidāms balsojums par Maķedonijas iestāju ES. Vai, jūsuprāt, pievienošanās blokam palīdzēs risināt problēmas vai tās jāatrisina pirms pievienošanās?
Svarīgāk par pievienošanos ir izveidot eiropeisku demokrātiju.
Mēs ceram, ka nākamgad tiks panākta vienošanās par Maķedonijas iestāšanos.
Tad būs vairāku gadu garš sagatavošanās process – mums palīdzēs eksperti no Eiropas Komisijas un citām dalībvalstīm. Tas, ka mums ir liegta pieeja šim galvenajam pārmaiņu instrumentam, padara mūsu vēsturisko uzdevumu grūtāku. Mēs gribam pievienoties tikai tad, kad būsim gatavi. Es nedomāju, ka mums palīdzēs pievienošanās rītdien.
Galu galā tā ir cīņa par nākamo paaudzi. Man bija 18 gadi, kad Maķedonija kļuva par neatkarīgu valsti 1991.gadā. Šodien man ir 45 gadi, un šī ir pēdējā iespēja manai paaudzei dot nākamajai paaudzei labu sākumu. Ja mēs to nedarīsim, mēs viņus pazaudēsim. Mēs jau tagad viņus zaudējam – jaunie un izglītotie pārvācas dzīvot uz Eiropu.
Maķedoniju skāra arī migrantu krīze. Jūs izvēlējāties slēgt robežas. Ja jūs būtu Eiropas Savienībā, vai jūs atbalstītu kvotu sistēmu?
Migrantu krīze parādīja, cik Balkānu reģions ir svarīgs Eiropas drošībai. Bija ļoti grūti 2015.gadā, kad Maķedonijai cauri izgāja aptuveni miljons migrantu. Mēs esam sadarbojušies ar dalībvalstīm, ar Eiropas Komisiju, cenšoties palīdzēt slēgt šo ceļu un vienlaikus panākt vienošanos starp ES un Turciju. Tas nav tikai Eiropas, bet arī migrantu interesēs – slēgt neorganizētu, bīstamu ceļu. Bet mēs saprotam, ka ES ir ieguvumi, bet arī pienākumi. Kad būsim daļa no savienības, mēs, protams, dalīsim slogu.
Vēl viena organizācija, kurai cenšaties pievienoties – NATO. Kāpēc tas Maķedonijai ir svarīgi?
Mēs gribam vairāk līdzināties NATO dalībvalstīm – tās ir demokrātiskas, ar cieņu pret likumu.
Mums ir spēcīgas transatlantiskās attiecības ar ASV. Un jāņem vērā arī NATO mantojums Balkānos - pati pirmā NATO militārā intervence 90.gados notika tieši šeit. Es uzskatu, ka Maķedonijas pievienošanai būs nomierinošs efekts uz reģionu un Maķedoniju tas izvilks ārā no tādas nenoteiktības zonas.
