Latviešu uzņēmēji Lielbritānijā arvien neziņā par «Brexit» ietekmi uz biznesu

Šonedēļ britu parlaments pirmajā lasījumā nobalsoja par Eiropas Savienības (ES) likumu atcelšanu, kas nozīmē, ka spēkā esošie ES likumi un noteikumi pēc izstāšanās no bloka tiks aizstāti ar britu likumiem. Sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES turpināsies septembra beigās, taču joprojām nav skaidrības par to, kā izstāšanās ietekmēs valstī dzivojošos eiropiešus, tai skaitā arī ap 100 000 Latvijas valstspiederīgo.

Atsākušās latviešu biznesa tīkla ikmēneša tikšanās Daugavas Vanagu fonda Londonas namā

Pēc vasaras brīvdienām atkal ir atsākušās latviešu biznesa tīkla ikmēneša tikšanās Daugavas Vanagu fonda Londonas namā, kas pulcē latviešu uzņēmējus un tos, kuri par tādiem vēlētos kļūt. Šajos pasākumos piedalās viesrunātāji, lai pastāstītu par savu ceļu uz veiksmīgu karjeru vai biznesu Lielbritānijā, pēc oficiālās daļas seko tīklošana, kur aizsākusies ne viena vien veiksmīga sadarbība.

''Brexit'' un sarunas par izstāšanos no ES ir britu mediju centrālā tēma, to pieminēja arī viena no septembra pasākuma viesrunātājām Sandra Martinsone, kura savulaik ir strādājusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, studējusi politiku un politekonomiku Latvijā, Zviedrijā, ASV un Lielbritānijā, šobrīd strādā britu nevalstiskajā organizācijā par starptautiskās politikas konsultanti. Viņai ir atšķirīgs viedoklis par ''Brexit'' iemesliem:

"Ja mēs paskatamies, kas finansē vispār ''Brexit'' - ''Brexit'' nebūtu noticis bez milzīgā finansējuma. Tie ir pārsvarā no finanšu sektora, kuriem ļoti traucēja ES pieaugošā regulatora loma. Viņiem tas sāka ļoti, ļoti traucēt!

Un es uzskatu, ka tas ir galvenais motivators, kāpēc vispār mums šī akcija, ka mums vajag ''Brexit'', notika. Tie argumenti publiskajā telpā - par migrantiem, par NHS un visu ko, tas nebija īstais iemesls, par ko viņi cīnījās."

Eksperte uzskata, ka pēc ''Brexit'' daudz kas no Eiropas Savienības virzītajām iniciatīvām britu nodokļu likumdošanā varētu tikt vājināts vai atcelts, jo Londonas finanšu centram ir izdevīgi uzturēt savu centrālo lomu ofšoru tīklā un saglabāt ne visai stingru regulējumu. Šī sadarbība varētu tikt vēl vairāk veicināta, pamatojot to ar faktu, ka jāstiprina valsts konkurētspēja un jāpiesaista investori.

"Arī Eiropas Savienības iekšienē veidot progersīvas refomas varētu kļūt grūtāk, jo tur veidosies pretarguments - mums taču jākonkurē tagad ar Angliju," pauda Martinsone.

 

Drošības labad kārto britu pases iegūšanu

Finanšu tirgus analīzes kompānijas ''Dealogic'' ekonomists Andrejs Ozoliņš atturas prognozēt, kāda izskatīsies Lielbritānija pēc ''Brexit'', taču pats drošības pēc jau tagad kārto britu pasi.

"Es strādāju ar bankām, visi ļoti daudz plāno. Simtiem cilvēku katrā lielajā organizācijā tieši analizē ''Brexit impact''. Protams, biznesi cer, ka nebūs nekādu tarifu, bet tajā pašā laikā tad arī vajadzētu būt atvērtai migrācijai starp ES un Angliju. Bet tad atkal kāda jēga izstāties no ES, ja migrācija netiek kontrolēta! Tas bija galvenais iemesls, kāpēc cilvēki balsoja par ''Brexit''. Bet nu

redzēs, man liekas, darba ziņā cilvēkiem no Latvijas ieviesīs kaut kādu vīzu režīmu, bet tiem, kas te dzīvoja jau vairākus gadus, domāju, sekas būs minimālas. "

Mārtiņš Štrāls nodarbojas ar reklāmu un dokumentālo filmu filmēšanu. Viens no viņa klientiem jau vairākus gadus ir Norfolkas grāfistes Kingslinas pašvaldības deputāts, konservatīvās partijas biedrs Maiks Teilors, ar kuru kopā tiek strādāts, lai nākamgad uz Latvijas simtgadi no Austrumanglijas uz Latviju aizvestu delegāciju pieredzes apmaiņā. Ir doma arī par Anglijas un Latvijas dvīņu pilsētu izveidošanu. Mārtiņš Štrāls stāsta, ka Maika Teilora attieksme pret eiropiešiem ir ļoti pozitīva:

"Viņam apkārtnē arī dzīvo no Slovākijas, no Čehijas, arī lietuvieši daudz dzīvo. Protams, viņam arī uzdod jautājumus - kas ar mums notiks, vai es varēšu šeit palikt dzīvot. Un viņš savos tīklos caur konservatīvo partiju, viņam ir informācija par to, ka Anglijas valdība arī saprot, ka imigranti - latvieši, poļi, lietuvieši no Eiropas Savienības, - ka viņi dod ekonomikai vairāk, nekā no tās atņem. Publiski neizrāda, bet saprot. Viņi arī saprot to, ka nekādā gadījumā nevar tos trīs un cik tur miljonus, kas maksā nodokļus, kas īrē mājās, ka viņus nevarēs tagad izraidīt ārā. Tas būtu vienkārši slikts lēmums. Viņš nekādas garantijas nevar dot. bet viņš izklāsta to informāciju, kas tiešām varētu notikt. Un, pēc viņa viedokļa, nu nekas īpaši nemainīsies, varbūt būs vairāk kaut kādas formalitātes, varbūt vairāk kaut kādas reģistrācijas, bet, ja tu strādā un maksā nodokļus, un esi labs iedzīvotājs, tad tev nekas īpaši tālāk nemainīsies."

 

30.septembrī Londonā būs Eiropas latviešu uzņēmēju un profesionāļu forums

Kamēr Eiropas Savienības līderi plāno tikties oktobrī, lai vētītu izstāšanās problēmas, tikmēr latviešu uzņēmēji gatavojas diskutēt par to, kā uzlabot latviešu diasporas sadarbību pasaulē. Viena no organizatorēm, Edīte Brauela, stāsta:

"Esam beigās nonākuši pie kopsaucēja un izveidojuši kopā ar Eiropas latviešu apvienību, Investīciju attīstības aģentūru, Ārlietu ministriju un ļoti ļoti daudziem fantastiskiem latviešu uzņēmējiem, lai, apvienojot to uzņēmēju spēku, kāds ir diasporai - un tas spēks patiesībā ir milzīgs - un mēs mēģinām salikt kopā ļoti nopietnā pasākumā. "

Eiropas latviešu uzņēmēju un profesionāļu forums notiks 30.septembrī Londonā, tā mērķis ir sekmēt diasporas sadarbību ar Latviju un ieguldījumu valsts izaugsmē.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti