"Visas valsts kultūras mantojums - gan materiālais, gan nemateriālais - šodien tiek pakļauts uzbrukumiem un to vajag aizsargāt visai cilvēcei," sacīja Čujeva tiešsaistes konferences režīmā.
No 453 bojātiem vai sagrautiem kultūras objektiem, kurus pārbaudījuši Kultūras un informatīvās politikas ministrijas darbinieki, 128 ir ar pieminekļa statusu, 147 ir kulta celtnes, 33 ir muzeji un rezervāti, 59 ir kultūras centri, teātri un kinoteātri, un 40 ir bibliotēkas.
Ir sagrautas vai bojātas 136 celtnes, kas pieder kristiešu kopienām, vēl četras pieder musulmaņu un sešas - jūdaistu kopienām.
Čujeva atgādināja, ka daži Krievijas uzbrukumi bijuši tieši vērsti uz kultūras objektu iznīcināšanu, starp kuriem ir Hrihorija Skovorodas muzejs Harkivas apgabalā un Ivankivas novadpētniecības muzejs Kijivas apgabalā.
Bojājumi un postījumi, kas izdarīti raķešu triecienos, bombardēšanās un artilērijas apšaudēs, ir fiksēti 15 Ukrainas apgabalos.
Okupanti ir nolaupījuši un aizveduši dažas muzeju kolekcijas, piemēram, Mariupolē un Melitopolē, piebilda Čujeva.
ANO Drošības padomē piektdien notika neformāla tikšanās "Kultūras mantojuma iznīcināšana kā Krievijas agresijas pret Ukrainu sekas", kuru organizēja Drošības padomē jūnijā prezidējusī valsts Albānija sadarbībā ar Ukrainas un Polijas delegācijām.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.