Katalonijas neatkarības atbalstītāji iepriekš arī izteikušies, ka Madrides pretestības gadījumā Katalonija pārtrauks veikt maksājumus valsts kasē. Tie veido piektdaļu no kopējā Spānijas budžeta. Un ekonomiskais aspekts ir kā ūdens uz separātisma ideju dzirnavām komplektā ar šī autonomā reģiona nacionālistu kontrolētu valdību, kas pēdējo gadu laikā īpaši aktīvi propagandējusi Katalonijas neatkarības ideju.
Katalonija vienmēr bijusi tikai viena no Spānijas provincēm. Katalonija nav iekarota, bet kopš seniem laikiem bijusi dažādu valstu teritorija, tagad - Spānijas Karalistes teritorija.
Spānijas Republikas laikā 20. gadsimta 30. gadu sākumā izveidoja Katalonijas autonomiju, ko likvidēja pēc Franko uzvaras Spānijas pilsoņu karā 1939. gadā. Franko diktatūras laikā tika nogalināti daudzi kataloņu aktīvisti un aizliegti viņu identitātes simboli. Vecākiem nācās saviem bērniem izvēlēties spāņu, nevis kataloņu vārdus. Tikai pēc Franko nāves reģions atguva pilnīgu kultūras un politisko autonomiju – tas notika 1977.gadā.
Barselonas un Madrides attiecības būtiski saasināja Spānijas Konstitucionālās tiesas 2010. gada spriedums, kas atcēla lielu daļu reģionālo privilēģiju, kuras Katalonijai bija izdevies panākt 2006. gada sarunās ar sociālistu valdību. Neatkarīgās Katalonijas idejas atbalstītājus iedvesmoja arī Skotijas referendums par neatkarību no Lielbritānijas 2014. gadā. Lai gan skoti nobalsoja par palikšanu Apvienotajā Karalistē, viņiem tika dotas tiesības rīkot referendumu.
Taču Katalonijas statuss Spānijā nav tāds kā Skotijai Lielbritānijā, un to Barselonai norāda arī Madride - Spānijas konstitūcija neparedz referendumu rīkošanu atsevišķā provincē - valsts sadrumstalošana ir nelikumīga, un Spānijas valdība var izmantot visus līdzekļus, lai tādus mēģinājumus apturētu. Kā tas notika realitātē - redzam šodien.
