Katalonijā arī cietušie, policijai mēģinot apturēt referendumu

Steki, gumijas lodes, izdauzītas durvis un fizisks spēks. Tā Katalonijā šodien neveiksmīgi mēģināja apturēt tiesas aizliegto neatkarības referendumu. Policisti centās padzīt Katalonijas neatkarības atbalstītājus no improvizētajiem vēlēšanu iecirkņiem, atņemt balsošanas urnas, vienkārši neļaujot nobalsot. To, ka referenduma apturēšanai uz Kataloniju bija atvesti vairāki tūkstoši policistu no citiem Spānijas reģioniem, zināja daudzi - bet šāds vardarbības līmenis Barselonu pārsteidzis. Spēks pielietots pret neapbruņotiem civiliedzīvotājiem. Tomēr, neskatoties uz arvien jaunām ziņām par cietušajiem un augošo spriedzi, visā reģionā daudzi dodas balsot un stāv kilometru garās rindās. Tos, kas jau nobalsojuši, sagaida kā varoņus.

Balsošana ik pa brīdim jāaptur, jo pārrāvumi interneta savienojumā neļauj pieslēgties iedzīvotāju datu bāzei - iespējams, tas arī saistīts ar policijas operāciju. Dažos iecirkņos pietrūkst biļetenu un daudzi atnes izdrukāto versiju no mājām. Te nav arī ierastās vēlēšanu komisijas un oficiālā iecirkņu saraksta. Spānijas tiesas referenduma rīkošanu redz kā noziegumu, un kriminālā atbildība draud visiem, kas referendumu nodrošina, pat direktoriem, kas ļauj izvietot iecirkni savā skolā. Taču daudzi Katalonijas neatkarības atbalstītāji ne tikai strādā vēlēšanu dienā, bet vairākas naktis pavadījuši iecirkņos ar mērķi neļaut policijai ieņemt balsošanas vietas.

"Mossos" jeb Katalonijas reģionālā policija jau iepriekš ir paziņojusi: neskatoties uz oficiālās Madrides pavēli - balsojumam netraucēs. Referendumu šodien atbalstījuši arī Katalonijas ugunsdzēsēji - viņi nostājušies starp nacionālo policiju, protestētājiem.

Latvijas Radio korepondents Artjoms Konohovs ziņo, ka svētdienas rīts aizsācies visai dramatiski. Spānijas kārtības sargi dažādās Katalonijas pilsētās ir mēģinājuši ar varu apturēt balsošanu neatkarības referendumā. Īpašo uzdevumu vienības ar spēku vilka aktīvistus no balsošanas iecirkņiem. Vismaz vienā no vietām pret sanākušajiem tika izmantotas arī gumijas lodes.

Informācija par cietušo skaitu krasi atšķiras. Katalonijas valdība sākotnēji paziņoja par 38 ievainotajiem. Tomēr vēlāk viņu skaits pieauga līdz vairāk nekā 300. Reģiona premjerministrs un vairāki citi politiķi ir nosodījuši īpašo uzdevumu vienību brutalitāti. Turpretī Spānijas iekšlietu ministrs slavēja kārtības sargu rīcību un pasvītroja, ka viņa reaģēja adekvāti un samērīgi.

Tomēr gan Beļģijas, gan Slovēnijas premjers ir nosodījuši vardarbību un aicinājuši uz politisko dialogu. Savukārt Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena ir mudinājusi ļaut cilvēkiem balsot. Un daudzviet to bija iespējams izdarīt. Izteikt savu viedokli devās arī Barselonas iedzīvotāja Kristīna. Stāvot garā rindā, viņa stāstīja, ka ir pārcēlusies uz Kataloniju pirms 16 gadiem. Un tagad viņa sevi uzskata par katalonieti un atbalsta reģiona atdalīšanos:

“Vēl pirms mēneša es nebiju līdz galam pārliecināta, vai doties balsot. Bet represijas visu mainīja. Viņi interpretē likumus un konstitūciju, kā viņiem ienāk prātā, lai pēc būtības atstādinātu Katalonijas valdību. Un es neesmu vienīgā, kas tā domā. Daudzi no tiem, kuri negrasījās balsot, mainīja savu viedokli pēc 20. septembra represijām pret vietējo valdību.”

Pēc vairāk nekā divu stundu gaidīšanas Kristīnai tomēr ir izdevies iekļūt balsošanas iecirknī un atdot savu balsi:

“Es nobalsoju! Es iznācu ārā... es to pat nevaru paskaidrot. Kad es balsoju, man trīcēja rokas. Iekšpusē visi raudāja un arī es raudāju. Un, kad es iznācu un ieraudzīju visus tos cilvēkus, kuri sargā ieeju, es viņiem teicu lielu paldies! Tas ir tik emocionāli. Es nekad tā neesmu jutusies pēc balsošanas.”

Daudzi no aktīvistiem, kuri sargāja ieeju iecirknī, ar aplausiem sagaidīja cilvēkus, kas nāca ārā. Kristīna saka, ka viņa apzinās, ka šis referendums, visticamāk, netiks starptautiski atzīts. Un līdz ar to tas nenesīs Katalonijai neatkarību. Tomēr tas var sūtīt spēcīgu signālu par reģiona iedzīvotāju neapmierinātību ar pašreizējo situāciju.

Latvijas Radio sazvanīja arī Barselonā dzīvojošo tulkotāju Albu Dedeu, kura pirms balsošanas sacīja:

„Es vēlos balsot tāpat kā citi cilvēki, kas te stāv pūlī pie vienas no balsošanas vietām. Te sanākuši kādi 400 cilvēki. Šajā skolā spāņu policija vēl nav bijusi. Taču internetā redzēju fotogrāfijas no citām balsošanas vietām - attēlus ar sasistiem, zemē nogāztiem cilvēkiem, pat vecāka gadagājuma. Varbūt redzot, kā šie attēli izplatās visā pasaulē, tagad policija ir devusi pavēli izbeigt. Cilvēki pulcējas par spīti lietum un tam, ka esam te jau daudzas stundas. Cilvēki ir priecīgā noskaņojumā. Vai dzirdat?  … Mēs vēlamies balsot un mēs vēlamies to darīt mierīgi. Līdzās pūlī dzirdu spāņu valodu, katalāņu valodu, kāds ir par, kāds ir pret. Organizatori mums teikuši: ja atnāk policija, mums jāsēžas uz zemes. Mēs uzskatam: jūs nevarat sūtīt policiju, lai risinātu problēmu, kas ir politiska. To spāņi nesaprot. Tas, kas darīts pēdējās dienās, cilvēkos radījis vēl lielāku vēlmi balsot, un vēl vairāk cilvēku neuzticas spāņiem vismaz šeit. Lai arī kas no rīta noticis, - lai arī ko darījusi policija, balsošana turpinās. Nekas te nebeigsies ne šodien vai rīt, sekos politisks process. Gaisā virmo viedoklis, ka varētu būt nedēļu ilgs streiks. Man šī ir diena, kad jāsvin. Nav tā, ka esam pret jebko spānisku. Mēs vēlamies savu valdību, paši lemt savu politiku, nesaņemt noraidījumus no Madrides, kā tas bieži ir noticis.”