Izjumu Ukrainas karaspēks atbrīvoja septembrī, kopā ar visu Harkivas apgabalu. Uz pilsētu ved pontonu tilts. Blakus vecā tilta drupas. Pilsētas centra panorāma – šausminoša.

"Milzīgs paldies visiem, tūlīt brauksim līdz slimnīcai. Šeit apstājamies, lai parādītu, kas šeit notiek. Šīs nav divas mājas – bijusi viena māja. (..) Dzīve kā ar nazi nogriezta. Tur var redzēt, ka stāv klavieres, šeit izskatās pēc bērna darba galda, pat drēbes palikušas. Un vienkārši pazudis viena mirkļa laikā. Borodjankā to pašu redzējām…." teica rīdzinieks, brīvprātīgais Sergejs Sņegirjovs.

Pirms kara Izjumā dzīvoja vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāji. Tagad pilsētā palikuši mazāk nekā puse. Pilsētas centrs sagrauts.

Apšaudēs cietušas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas. Daļēji sagrauta arī pilsētas vienīgā slimnīca.

Izjumas pilsētas slimnīca jau strādā, atgriežas gan ārsti, gan pacienti. Ķirurgs Jurijs Kuzņecovs Izjumu nepameta. Visus okupācijas mēnešus viņš strādāja slimnīcā. Martā sākumā apšaudes dēļ gan ārstiem, gan pacientiem nācās pārvietoties uz slimnīcas pagrabu.

"Šeit gultas stāvēja no vienas līdz otrai malai. Mēs tolaik skaitījām – sanāca 72 cilvēki. Daudzās gultās cilvēki vienkārši sēdēja viens blakus otram.

Kad šāviņš atlidoja lifta šahtā, tas nokrita lejā – šeit neko nevarēja ne redzēt, ne dzirdēt – pacēlās putekļu mākonis," stāstīja Kuzņecovs.

Lēnām slimnīca atjauno savu darbu. Jau strādā gan ārsti speciālisti, gan pieņemšanas nodaļa. Un ātrās palīdzības auto noderēs. "Paldies jums par palīdzību," pateicās Izjumas slimnīcas direktors Dmitrijs Zinovjevs.

Izskatās, ka mašīnai darba būs daudz. Arī sižeta filmēšanas laikā slimnīcā nogādā vietējo iedzīvotāju. Viņš uzkāpis uz kājnieku mīnas, ko dēvē vārdā ''ļepestok" jeb "ziedlapiņa". Tādu Izjumas apkārtnē vēl ir ļoti daudz.