Piemēram, Londonā viesojās igauņu džeza mūziķi. Viņi uzstājās mākslas centrā “Barbican” Londonas džeza festivālā, kas ir viens no nozīmīgākajiem džeza notikumiem Eiropā. Atzīmējot Igaunijas prezidentūru ES, Igaunijas vēstniecība rīkoja arī pieņemšanu.
“No šī gada jūlija līdz pat 2018. gada beigām Igaunija iepazīstinās pasauli ar ļoti plašu starptautisko programmu, kas notiks vairāk kā 30 valstīs un sastāvēs no vairākiem simtiem pasākumu,” norāda Igaunijas simtgades svinību starptautiskās programmas vadītājs Jorma Sarvs. “Galvenais mērķis ir iepazīstināt ar Igauniju kā ar valsti, izmantojot mūsu sakarus katrā konkrētajā vietā. Šodien esam Londonā, līdzīgus pasākumus rīkosim visā Eiropā, lai stiprinātu Igaunijas ietekmi kultūras sfērā. Ne tikai kultūras! Arī izglītības, jo notiek sadarbība starp universitātēm, arī biznesa un vides aizsardzības jomā. Ir daudz un dažādu iniciatīvu, kas veltītas Igaunijas prezidentūrai un simtgades svinībām,” saka Sarvs.
Arī daudzi Igaunijas pilsoņi ir devušies prom no valsts, tomēr Igaunijā tā netiek uzskatīta par problēmu. Igauņu skaits Apvienotajā Karalistē tiek lēsts zem 20 000, tātad aptuveni piecas reizes mazāks par latviešiem.
“Kad robežas atvērās, tad cilvēki vēlējās redzēt, kas notiek pasaulē. Kad iestājāmies ES, tad mēs varējām dzīvot jebkur Eiropā, sākt tur strādāt,” norāda Igaunijas vēstniece Lielbritānijā Tīna Intelmana. “Tas ir dabiski - cilvēki vēlas ceļot, vēlas redzēt pasauli, iegūt jaunu pieredzi, varbūt studēt, bet es ticu, ka saistība ar valsti joprojām ir gana stipra. Mēs redzam, ka cilvēki arvien vairāk atgriežas, jo dzīves kvalitāte Igaunijā ir augsta. Paliekot vecāki, sākam to novērtēt, kā arī vēlmi būt kopā ar savējiem,” saka Intelmana.
Igaunija īpaši lepojas ar savām digitālajām platformām un jauno e-rezidenci, taču, atšķirībā no Latvijas, pilsoņa pienākums nav deklarēt savu dzīvesvietu. “Obligātā prasība reģistrēt savu rezidences valsti ir radījusi daudz diskusiju un jautājumu, jo tas atgādina kārtību Padomju Savienības laikā. Tādēļ tas šobrīd nav obligāti, izņemot tad, ja vēlies, piemēram, sūtīt bērnus skolā vai citas lietas, tad gan nepieciešams parādīt, kur dzīvo,” norāda Intelmana.
Nākamajā gadā par godu Baltijas valstu simtgadei notiks vairāki kopīgi pasākumi. “Pirmā ir Baltijas izstāde Parīzē, tā būs par Baltijas simboliem, sadarbojoties Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Pāris dienas pēc izstādes atklāšanas mēs dosimies uz Londonu, lai piedalītos Londonas starptautiskajā grāmatu tirgū kā gada fokusa valstis. Manuprāt, šie divi pasākumi ir ļoti labi piemēri, cik veiksmīgi spējam sadarboties savā starpā,” stāsta Sarvs.
