Pašreizējā prezidenta atrāviens no galēji labējas Lepēnas šajās vēlēšanās ir mazāks nekā pirms pieciem gadiem. Tāpēc Makrons vēl nevar būt drošs par savu pārvēlēšanu uz otro termiņu.
ĪSUMĀ
- Francijas Ārpolitikas institūta vadītāja padomniece: Lepēnas uzvara padarītu Francijas situāciju nestabilu.
- Lepēnas un Makrona debatēs spilgtākais brīdis – diskusija par Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret Krieviju.
- Vēlētāji, kas balsojuši par galēji kreiso kandidātu Melanšonu, plāno vēlēšanas neapmeklēt vai balsot ar tukšu biļetenu.
- Eksperte: Par Lepēnu balsoja cilvēki ar zemākiem ienākumiem; visdrīzāk palīdzēja publiskā tēla maiņa.
Debatēs spilgtākais brīdis – diskusija par ES sankcijām pret Krieviju
Avīžu kioskos Parīzes centrā gandrīz visi izdevumi vēsta par gaidāmajām vēlēšanām. Viens no laikrakstiem raksta, ka Francija ir pret Franciju – vēlēšanas un radikalizācija. Cits izdevums rakstījis, ka Makrons pret Lepēnu nav tas pats, kas notika 2017. gadā.
Vēl viens izdevums publicējis lielu interviju ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu ar virsrakstu, ka tā ir viņa lielā atzīšanās. Otrā pusē ir reklāma izdevumam, kas vēsta par 10 iemesliem, kāpēc vajadzētu bloķēt Marinu Lepēnu.
Trešdienas vakarā Francijas televīzijā notika pirmās un vienīgās debates starp otrās kārtas kandidātiem uz valsts prezidenta amatu – Emanuelu Makronu un Marinu Lepēnu.
Vēsture liecina, ka šīs debates var spēlēt ļoti nozīmīgu lomu Francijas prezidenta vēlēšanās un pat izšķirt to iznākumu. Tādēļ Lepēnai bija svarīgi parādīt, ka viņa ir cienīga būt par valsts vadītāju, un vienlaikus kritizēt pašreizējo prezidentu.
“Ļaujiet man pateikt Emanuelam Makronam, ka nav nekādas Eiropas suverenitātes, jo nav nekādu eiropiešu. Eiropa nav viss vai nekas. Nav tā, ka mēs varam saņemt visu tikai tad, ja neko nesakām pretī vai arī tad nevaram saņemt neko. Es gribu palikt Eiropas Savienībā, bet es gribu to pamatīgi mainīt, lai tiktu izveidota Eiropas nāciju alianse. Kāpēc es to vēlos panākt? Pirmkārt, tādēļ, ka es nepiekrītu Eiropas Savienības politikai veselā virknē jautājumu,” debatēs teica Lepēna.
Viens no spilgtākajiem brīžiem šajās debatēs bija, kad abi kandidāti pieskārās Krievijas karam ar Ukrainu un ar to saistītajām sankcijām.
Lepēna sacīja, ka atbalsta visas Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju, izņemot iespējamos ierobežojumus naftas un gāzes eksportam.
Makrons steidza to kritizēt.
“Mūsu valstij tās ir sliktas ziņas, jo jūs esat atkarīga no Krievijas režīma, jūs esat atkarīga no Putina, jo 2015. gadā jūs esat paņēmusi kredītu Krievijas bankā. To sauc “Pirmā Čehijas–Krievijas banka”, un tā stāv tuvu valdībai. Tad jūs esat pārkreditējusi šo aizdevumu pie citiem spēlētājiem. Tas viss ir skaidri zināms, publicēts un apstiprināts pie notāra. Šie aizdevēji bija iesaistīti Sīrijas karā. Tādēļ, kad jūs runājat ar Krievijas līderi, jūs nerunājat ar citas valsts vadītāju, jūs runājat ar savu baņķieri,” teica Makrons.
Savukārt Lepēna uz to atbildēja: “Viņš lieliski zina, ka esmu pilnībā un absolūti brīva sieviete un ka es aizstāvu savu nostāju tādēļ, ka esmu patriote. Es esmu to demonstrējusi visu savu mūžu Francijai un Francijas iedzīvotājiem. Vienmēr un jebkādos apstākļos.”
Eksperte: Lepēnas uzvara padarītu Francijas situāciju nestabilu
Televīzijas cīņu starp abiem kandidātiem skatījās arī Kloda Fransa Arno. Viņa ilgstoši strādāja Eiropas Savienības iestādēs, tostarp vadīja Eiropas Aizsardzības aģentūru un vēlāk bija arī Francijas vēstniece Beļģijā. Tagad Arno ir Francijas Ārpolitikas institūta vadītāja padomniece.
“Tā nebija kauja. Es domāju, ka viņi abi diezgan apzināti nolēma ieturēt mierīgāku diskusiju. Tas diezgan atšķiras no tā, kas bija pirms pieciem gadiem. Es teiktu, ka viss noritēja tā, kā to varēja gaidīt un diezgan neitrāli. Protams, ka šādās diskusijās ir grūti iedziļināties kādā no sarežģītiem tematiem un it sevišķi tajos, kas interesē mūsu kaimiņus un skar starptautisko un Eiropas politiku. Lepēnas sniegums nebija tik graujošs kā iepriekšējo reizi, kas nāk viņai par labu.
Tomēr aptaujas liecina, ka cilvēki vairāk uzticas Makrona, nevis Lepēnas kompetencei,”
diskusiju komentēja Kloda Fransa Arno.
Ārzemju žurnālisti un eksperti Francijas prezidenta vēlēšanās visbiežāk jautā, ko Eiropas Savienībai nozīmētu Lepēnas uzvara. Kloda Fransa Arno uzskata, ka viennozīmīgi uz šo jautājumu atbildēt ir grūti, taču viens ir skaidrs – situācija būtu nestabila.
“Ir interesanti, ka Lepēna vairs nesaka, ka Francija izstāsies no Eirozonas. Viņa ir sapratusi, ka francūži to neatbalsta.
Tas būtu ļoti nepopulārs solis. Tādēļ tagad viņa saka, ka vēlas saglabāt eiro, bet mainīt Eirozonas noteikumus. Te viņa piedāvā diezgan vispārzināmas lietas pēc principa “atdodiet manu naudu”, “es gribu, lai Francijas likumi būtu pārāki par Eiropas likumiem”, ko mēs redzam arī citās valstīs. Ja viņa uzvarēs un tiešām mēģinās to īstenot, tad viņa nokļūs tādās kā Ungārijas pozīcijās… bet tikai tā ir Francija,” komentēja Arno.
Ko darīs Melanšona vēlētāji?
Tomēr svarīgākais jautājums šajās vēlēšanās daudziem francūžiem ir nevis viņu valsts loma Eiropā vai Krievijas karš ar Ukrainu, bet gan dzīves dārdzība un sociālā nevienlīdzība. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ 22% vēlētāju balsoja par galēji kreiso kandidātu Žanu Luku Melanšonu.
Gan Makronam, gan Lepēnai ir diezgan grūti pārliecināt šos vēlētājus otrajā kārtā balsot par viņiem. To apliecināja arī pensionētais skolotājs Žans Klods Melāns, kurš dzīvo nelielā ciematā netālu no Parīzes.
“Mēs ar sievu jau astoņas dienas esam pārdomās. Ir vairākas lietas, kas neļauj mums izšķirties. Lepēna nav variants. Otrs ir Makrons, bet arī par viņu mēs negribam balsot.
Mēs spriežam, vai balsot ar tukšu zīmi vai arī palikt mājās. Es palikšu mājās, bet viņa iemetīs tukšu biļetenu,”
pastāstīja Melāns.
Līdzīgās pārdomās ir arī daudzi citi vēlētāji.
“Es balsošu ar tukšu biļetenu. Tās ir manas pirmās prezidenta vēlēšanas, un es negribu sevi spiest balsot par Makronu, kas nav mana izvēle,” atzina kāds vēlētājs.
Savukārt cits vēlētājs paziņoja: “Ja Makrons tiks pārvēlēts, es braukšu prom. Es pametīšu Franciju.”
Eksperte: Par Lepēnu balsoja cilvēki ar zemākiem ienākumiem; visdrīzāk palīdzēja publiskā tēla maiņa
Nestabilais darba tirgus, algu pieauguma buksēšana un nesamērīgi dārgas nekustamā īpašuma cenas pilsētās – šie jautājumi ir īpaši būtiski gados jauniem vēlētājiem. Daudziem no viņiem liekas, ka Makrons pārāk aizstāv lielo korporāciju, nevis ierindas iedzīvotāju intereses. Parīzē izcēlās pat studentu protesti pret to, ka neviens no kreisajiem kandidātiem nav iekļuvis otrajā kārtā.
Šīs problēmas izcēla arī ASV Vācijas Māršala fonda programmu koordinatore Parīzē Gezīne Vēbere.
“Jautājumi par pirktspēju un dzīves dārdzību ir ļoti aktuāli jauniešu ikdienā. Tas varētu izskaidrot, kādēļ viņi balsoja par Melanšonu. Ja mēs paskatāmies uz to,
kā Melanšona vēlētāji kopumā varētu rīkoties otrajā balsošanas kārtā, tad mēs redzam, ka ap 40% no viņiem ir par Makronu, aptuveni trešdaļa ir par Lepēnu un vēl trešdaļa nebalsos nemaz.
Tas parāda, ka cilvēkiem, kuri jūtas novārtā un balsoja par Melanšonu, tagad nāksies izdarīt sarežģītu izvēli,” komentēja Gezīne Vēbere.
Tomēr Vēbere piebilda, ka lielākā daļa vēlētāju ar zemiem ienākumiem balsoja par Lepēnu. Visticamāk, ka šīs politiķes popularitātei palīdzēja arī jaunais, mazāk radikālais tēls.
“Salīdzinājumā ar 2017. gadu ir mainījies tas, ka Lepēna šajā laikā turpināja īstenot kampaņu, lai padarītu savu tēlu pieņemamāku. Nesenās aptaujas parāda, ka aptuveni puse francūžu uzskata, ka viņa ir jauks cilvēks un ka viņa izprot to, kas satrauc francūžus. Pirms pieciem gadiem šādi uzskatīja par 10 līdz 20% mazāk cilvēku. Tā kā viņa tiešām ir cītīgi strādājusi pie sava tēla, tostarp ļoti taktiski izmantojot sociālos medijus. Iespējams, ka esat redzējuši viņas “TikTok” ierakstus, kur viņa pozē ar saviem kaķiem un pasniedz sevi krietni savādāk nekā 2017. gadā,” teica Vēbere.
Var secināt, ka pašreizējam Francijas prezidentam Makronam joprojām ir spēcīgākās izredzes pagarināt īres līgumu Elizejas pilī. Tomēr viņa atrāviens no Lepēnas ir mazāks nekā pirms pieciem gadiem. Tas pats par sevi nepārsteidz, jo
prezidentam, kurš kandidē uz otro termiņu, nākas ne tikai solīt, bet arī aizstāvēt jau paveikto.
Lepēna mēģina būt neapmierināto un dzīves novārtā atstāto iedzīvotāju kandidāte. Pozitīvus augļus ir nesusi arī viņas imidža maiņa. Tomēr ievēlēšanas gadījumā viņai varētu būt ļoti grūti īstenot solīto. Savukārt no Makrona var gaidīt līdzšinējā virziena turpināšanu un, iespējams, arī lielākus panākumus savu ieceru realizēšanā Eiropā.
KONTEKSTS:
Arī pirms pieciem gadiem Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā spēkojās Makrons un Lepēna; toreiz Makrons izcīnīja pārliecinošu uzvaru ar 66% pret 34%.
Atšķirībā no 2017. gada šoreiz otrajā kārtā cīņa tiek prognozēta krietni sīvāka cīņa. Vēl aprīļa pirmajā pusē veikta aptauja liecina, ka Makrons otrajā kārtā varētu uzvarēt ar niecīgu pārsvaru: pašreizējam prezidentam aptauja sola 51%, bet Lepēna varētu saņemt 49% vēlētāju atbalstu.
