Francijas prezidenta amata kandidāts Makrons aicina Lielbritānijā dzīvojošos tautiešus braukt mājās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 2 mēnešiem.

Francijas prezidenta amata kandidāts Emanuels Makrons aicinājis Lielbritānijā dzīvojošos Francijas pilsoņus atgriezties dzimtenē, lai ieguldītu savu talantu dzimtenē. Uz šiem viņa izteikumiem ārkārtīgi dažādi un asi reaģējuši arī britu mediji. Sarunās ar britu premjeri Terēzu Meju viņš arī paudis vēlmi saglabāt īpašas attiecības starp Londonu un Parīzi. 

Francijas prezidenta kandidāts Emanuels Makrons aptuveni ar diviem tūkstošiem tautiešu ticies pašā Lielbritānijas centrā, metodistu zālē iepretim britu parlamentam, un emocionālā un kaismīgā runā par Francijas ekonomiku, nākotni, Eiropas Savienību  aicinājis viņus atgriezties dzimtenē. Viņš īpaši uzsvēra, ka Francija ir valsts, kur talantīgiem cilvēkiem ir lielas iespējas.

Makrons neslēpa, ka viņa priekšvēlēšanu programmas mērķis ir uzrunāt un piesaistīt tieši šos cilvēkus, kuri varētu pārcelties atpakaļ uz Franciju pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības.

Makronā klausījās uzņēmēji, finanšu sektora darbinieki un citi, kuri savu dzīvi ir izveidojuši Lielbritānijā, ne tikai Eiropas, bet arī vienā no pasaules iespaidīgākajiem finanšu centriem.

Lielbritānijā dzīvo ievērojams skaits - vairāk nekā 300 000 Francijas pilsoņu, kuri lielākoties apmetušies galvaspilsētā Londonā.

Makrons sacīja, ka mācīsies no bijušā britu premjerministra Deivida Kamerona kļūdām, kas ļāva notikt referendumam ar negatīvu iznākumu un arī no tām kļūdām, ko savā kampaņā pieļāva ASV demokrātu līdere Hilarija Klintone, dodot iespēju ASV prezidenta krēslā iesēsties Donaldam Trampam. Makrons sacīja, ka viņa kampaņa būs nešaubīgi un tikai vērsta Eiropas Savienību atbalstošā virzienā.

Makrona uzstāšanos Londonā viņa tautieši uztvēra ar milzu atsaucību.

Savukārt sarunā ar Terēzu Meju Makrons informēja, ka vēlas, lai dzimtajā valstī pēc “Brexit” atgrieztos baņķieri un augstskolu mācībspēki. Viņš britu premjeri brīdināja par negatīvajām sekām, ja Londona  pēc izstāšanās distancēsies no Eiropas valstīm un atteiksies īstenot kopējus projektus.

 Britu mediji pēc abu politiķu tikšanās gan raksta, ka acīmredzami, ja Makrons kļūtu par Francijas prezidentu, tad Londona varētu rēķināties ar diezgan stingru attieksmi izstāšanās sarunās.

Makrons uzskata, ka Lielbritānijai nedrīkst būt pieeja kopējam Eiropas Savienības tirgum, ja tā nepiekrīt arī brīva darbaspēka plūsmai no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Arī fakts, ka Terēza Meja tomēr ir piekritusi Makronu pieņemt un veltīt sarunai ar viņu veselu pusstundu, lai gan premjerministrei tas nebūtu jādara, zinot, ka viņš ir tikai kandidāts, liecinot, ka Dauningstrītā viņa iespējas kļūt par nākamo Francijas prezidentu vērtē ļoti nopietni.

Eiroskeptiskie britu mediji Makronu kritizē par to, ka viņš ir izmantojis britu viesmīlību tās sirdī, Londonā to padarot par ienaidnieku.

Centriski noskaņotais bijušais ekonomikas ministrs ir viens no  favorītiem cīņā par Francijas prezidenta amatu. Aprīlī un maijā paredzētajās vēlēšanās viņa galvenā konkurente varētu būt galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna, kuru viņš Londonā, tiekoties ar tauteišiem, asi kritizēja, sakot, ka viņa grib sašķelt Franciju starp nemusulmaņiem un musulmaņiem un ka viņas programma atstumj Franciju atpakaļ 19. gadsimtā.

Viņš solījās būt ass pret Lepēnu, sakot, ka „šajā situācijā, ja tu esi kautrīgs, tu esi miris”.

„Laikā, kad antiglobālisti un radikāļi uzvar vēlēšanās, būtu īstais brīdis Francijai izvēlēties pretēju ceļu,” sacīja Makrons.

Makrona uzskatus, kas nešaubīgi ir Eiropas Savienībai pozitīvi, pavada gan kaismīgi atbalstītāji, gan kritiķi. Vēl nesen Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero apsūdzēja Krieviju kiberuzbrukumos Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņai, piebilstot, ka Maskava šādi vērsusies tieši pret proeiropeisko kandidātu Emanuelu Makronu.

Francijas prezidenta kandidātu izteikumiem ar lielu rūpīgu seko līdzi visur Eiropā, tā kā šīs, jau aprīlī gaidāmās vēlēšanas būs viens no vissvarīgākajām Eiropas Savienības tālākajā ceļā, ko ļoti būtiski varētu izšķirt vai nu radikālās un par izstāšanos no Eiropas Savienību mudinošās Marinas Lepēnas, vai centriskā, un Eiropu atbalstošā Emanuela Makrona nokļūšana valsts prezidenta amatā.

Jau ziņots, ka pērn jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.

Pārējās 27 Savienības dalībvalstis līdz šim “Brexit” jautājumā gan spējušas būt vienotas, sakot, ka pieeja Eiropas kopējam tirgum būs tikai tiem, kas atzīst ne tikai brīvu preču, pakalpojumu un kapitāla, bet arī brīvu darbaspēka kustību.

Gaidāms, ka izstāšanās procedūru no Eiropas Savienības Lielbritānija iedarbinās martā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti