Likums uzliek par pienākumu platformām un tiešsaistes meklētājiem 24 stundu laikā dzēst saturu, kas uzskatāms par kūdīšanu uz naidu, vardarbību un rasistisku vai reliģisku fanātismu. Savukārt par likuma normu nepildīšanu sociālo mediju vietnēm varēs piemērot līdz 1,25 miljoniem eiro lielu sodu.
Tomēr daļa sabiedrības, tai skaitā labējo partiju pārstāvji uzskata, ka likums valstī ievieš cenzūru. Kritiķi arī norāda, ka kompānijas, tai skaitā “Google”, “Amazon”, “Facebook” un “Apple”, tiek padarītas par vārda brīvības uzraugiem.
Uzņēmumi arī bažījas par problēmām likuma piemērošanas gaitā. Tikmēr trīs nevalstiskās organizācijas iesniegušas prasību tiesā, jo uzskata, ka “Twitter” nereaģē uz publikācijām, kas provocē naidu.
Aktīvistu veiktais pētījums parāda, ka Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu laikā rasistisko, antisemītisko un pret seksuālajām minoritātēm vērsto publikāciju skaits sociālajos tīklos pieaudzis par 47%.
