ES iestādēs visā pasaulē sāktas drošības pārbaudes, izskanot ziņām par iespējamo ASV specdienestu veikto ES institūciju izspiegošanu. Informācija par spiegošanu izraisījusi pamatīgu satraukumu Eiropas līderu vidū, pieprasot paskaidrojumus par izskanējušo informāciju. Eksperti jau prognozē, ka šis incidents var ievērojami iedragāt sarunas par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un ASV.
Nedēļas nogalē Vācijas izdevums „Der Spiegel”, atsaucoties uz slepeniem dokumentiem, vēstīja, ka ASV izlūkdienesti izspiegojuši ne tikai savus pilsoņus, bet arī ES oficiālās institūcijas gan Briselē, gan Savienotajās Valstīs. Šī informācija, kas nonākusi atklātībā, pateicoties bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes darbiniekam Edvardam Snoudenam, izraisījusi pamatīgu kritiku Briseles gaiteņos, kā arī virknē dalībvalstu.
EK prezidents Žozē Manuels Barrozu devis rīkojumu sākt drošības pārbaudes visās Eiropas institūcijās. EK pārstāvis Maikls Mans gan skaidro, ka apgalvojumi par izspiegošanu, domājams, attiecināmi uz 2010.gadu, un kopš tā laika ES institūcijas Ņujorkā un Vašingtonā pārcēlušās uz citām telpām ar daudz pamatīgākām drošības sistēmām.
Taču EK viceprezidente Nēlija Krūsa paziņojusi, ka spiegošana ES birojos jebkurā gadījumā ir šokējoša un šādai situācijai nevajadzētu atkārtoties. „Protams, sarunās ar mūsu amerikāņu draugiem, ir jāliek noprast, ka kaut kas tāds nekad nedrīkst atkārtoties. Ir iespējams runāt par to, vai šāda izsekošana ir nepieciešama cīņai pret noziedzību, mafiju vai terorisma draudiem. Taču šeit ir jānovelk robeža un tai ir jābūt skaidrai,” norāda Krūsa.
ES augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone lūgusi ASV valsts sekretāru Džonu Keriju pēc iespējas ātrāk ieviest skaidrību šajā lietā. Kerijs gan paziņojis, ka nav pilnībā iepazinies ar šīs lietas materiāliem, jo ir bijis ļoti aizņemts ar situācijas risināšanu Tuvajos Austrumos. Vienlaicīgi no viņa teiktā saprotams, ka viņš īstenotās darbības attaisno. „Katra valsts, kas ir iesaistīta starptautiskajās attiecībās, īsteno dažādas aktivitātes, lai aizsargātu savu nacionālo drošību, un dažādiem informācijas avotiem ir ļoti liela nozīme. Es zinu tikai to, ka daudzām valstīm tas nav nekas neparasts. Es nesniegšu vairāk komentāru līdz brīdim, kamēr nebūšu pilnībā iepazinies ar visiem faktiem un esošo situāciju,” atzīmē Kerijs.
Daudzi Eiropas eksperti norāda, ka gadījumā, ja mediju ziņotais izrādīsies patiesība, var tikt apdraudētas pagājušā mēnesī sāktās sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu starp ASV un ES. Līdz šim jau tā diezgan jūtīgais jautājums par personīgās informācijas aizsardzību un informācijas tehnoloģiju drošību abpus okeānam tagad kļuvis vēl aktuālāks. Arī Eiropas Parlamentā jaušama pieaugoša neapmierinātība, un zaļie pat ierosinājuši bloķēt ASV piekļuvi Eiropas banku datiem.
Taču, kā intervijā televīzijas sabiedrībai „Euronews” pastāstījis vēsturnieks un politikas eksperts Žaks Rupniks, šis skandāls ir aktualizējis vēl kādu jautājumu par to, kādu ietekmi uz brīvību ir atstājušas modernās tehnoloģijas. „Šajā lietā ir iesaistīti visi pēdējo 15, 20 gadu lielākie sasniegumi. „Google”, internets, tviteris - tie visi ir bijuši iesaistīti. Visas tās lietas, kuras mēs uzskatām par horizontālās komunikācijas progresu, ir izrādījušās par līdzekļiem, ar kuriem palielināt kontroli no augšas. Es domāju, ka šeit ir viela pārdomām tiem, kuri bieži vien izsakās par jaunajiem medijiem un demokratizāciju,” norāda Rupniks.
Lai viestu skaidrību par izsekošanas programmas PRISM apmēriem un to, kā tā ietekmē ES pilsoņus, jūlijā plānota ASV un ES darba grupu tikšanās.
