Ar priekšlikumu atjaunot privātpersonu datu aizsardzības noteikumus Eiropas Komisija nāca klajā jau 2012. gada janvārī. Līdzšinējie noteikumi, kas joprojām ir spēkā, tika radīti vēl aizvadītā gadsimta 90. gados. Tādēļ visiem bija skaidrs, ka tie vairs īsti neatbilst mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Tomēr par to, kas tieši būtu jāmaina un kas būtu jāsaglabā, viedokļi daudzām iesaistītām pusēm bija krasi atšķirīgi.
Tomēr Fēlikss Brazs, pašreiz prezidējošās Eiropas Savienības valsts Luksemburgas tieslietu ministrs, ar panākto kompromisu ir apmierināts:
“Kopš līdzšinējo noteikumu apstiprināšanas ir pagājuši jau gandrīz 20 gadi. Toreiz vēl nepastāvēja nedz “Facebook”, nedz “Google”, nedz “Youtube”. Tādēļ bija ļoti nepieciešams vienoties par jauniem noteikumiem, kuri turklāt varētu būt aktuāli arī turpmākajos gados. Un es domāju, ka šie noteikumi tādi ir. Turklāt beidzot visās 28 dalībvalstīs visiem uzņēmumiem un privātpersonām tiks piemēroti vienādi nosacījumi. Tas ir būtisks progress.”
Datu aizsardzības reforma ir pilna ar dažādām tehniskām un juridiskām detaļām. Tā atrunā, piemēram, tādus jautājumus kā skaidra privātpersonas piekrišana savu datu izmantošanai. Ko tā īsti nozīmē un kā tā izpaužas? Ne mazāk sarežģītas ir arī dažas prasības, kas skar uzņēmumus, kuru rīcībā nonāk informācija par mums. Piemēram, viesnīcām ir informācija par cilvēkiem, kas tajās ir palikuši, tostarp mājas adrese un telefona numurs. Vai ar šo datubāzi viesnīcas drīkst dalīties ar kādiem citiem pakalpojumu sniedzējiem, lai tie mums sūtītu reklāmu?
Par spīti šo jautājumu sarežģītībai Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jurova uzskata, ka noteikumos iestrādātie principi padarīs iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi skaidrāku.
“Privātpersonām būs pieejams vairāk informācijas par to, kas notiek ar datiem par viņiem. Un šai informācijai būs jābūt pieejamai skaidrā un saprotamā formā. Izmantojot tiesības uz datu pārvietošanu, iedzīvotājiem būs arī vieglāk sākt izmantot cita pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu. Arī tiesības tikt aizmirstam tiks precizētas. Iedzīvotājiem ir tiesības noteiktos gadījumos pieprasīt, lai personīga informācija par viņiem tiktu izdzēsta no interneta meklētājiem. Tomēr šīs tiesības ir jālīdzsvaro ar tiesībām uz vārda brīvību,” norāda Jurova.
Atsevišķa reformas sadaļa skar arī policiju un citas tiesībsargājošās iestādes. Arī to rīcībā ir dažādas ziņas par mums. Jaunie noteikumi nosaka arī to, kā šī informācija būtu jāglabā un uz kādiem nosacījumiem tā būtu izmantojama, saka Eiropas Parlamenta deputāte no Igaunijas Marju Lauristina:
“Līdz šim katrā no 28 dalībvalstīm bija savi noteikumi, kas noteica, kā policijai un citām tiesībsargājošām iestādēm ir jārīkojas ar iedzīvotāju datiem. Tomēr pieaugošā iedzīvotāju pārvietošanās starp dalībvalstīm skaidri pieprasa, lai visur tiktu piemēroti vienādi datu aizsardzības principi.''
Ir paredzams, ka jaunā kārtība stāsies spēkā pēc aptuveni divarpus gadiem. Šāds laiks ir nepieciešams, lai uzņēmumi varētu pielāgoties jaunajām prasībām. Politiķi Briselē cer, ka datu aizsardzības reforma spēs radīt eiropiešos pārliecību, ka informācija, ko viņi par sevi sniedz internetā, paliks drošībā un netiks izpausta tiem, kam tā nebūtu jāzina. Pašlaik aptaujas liecina, ka septiņi no 10 bloka iedzīvotājiem par to ir satraukti.
