Eiropas līderi Maltā piektdien sprieda, kā mazināt ekonomisko bēgļu pieplūdumu caur Lībiju. Par to – atšķirībā no bēdīgi slavenajām patvēruma meklētāju kvotām – valdīja pārsteidzoša vienprātība.
Tika atkārtoti uzsvērts - jāstiprina ES ārējā robeža, jāstiprina cīņa ar cilvēku kontrabandistiem, jāizvērš informatīvā kampaņa Āfrikas valstīs par to, ka nevajag doties uz Eiropu, jāpalīdz šīm valstīm stiprināt savu ekonomiku un uzlabot dzīves apstākļus, un jāstiprina Lībijas robežsardzi.
"Mums ir nepieciešams politisks risinājums, lai stabilizētu Lībiju, un šajā ziņā vēl ir daudz darāmā," sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele. "Mēs atbalstām vienotības valdību, bet, protams, mums vajag politisko nākotni visiem Lībijas iedzīvotājiem. Mēs domājam turpināt misiju, kas apmāca robežsargus un krasta apsardzi Lībijā, lai novērstu nelegālo kontrabandu un tirdzniecību ar cilvēkiem. Bēgļu situācija Lībijā ir dramatiska," teica Merkele.
Viņai pievienojās ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni. "Es uzskatu, ka mēs piedāvājam ļoti atbilstošu pasākumu kopumu, kas palīdzēs labāk vadīt bēgļu plūsmas un glābt dzīvības sadarbībā ar ANO aģentūrām Lībijā un bēgļu izcelsmes valstīm, lai mazinātu nāves gadījumus jūrā un tuksnešos, kā arī uzlabotu stāvokli bēgļu nometnēs," teica Mogerīni.
Lībija, kurā joprojām paralēli darbojas vairākas valdības, ir atslēgas valsts Centrālās Vidusjūras bēgļu plūsmas apturēšanā.
"Bēgļi vieni paši jau nevar atnākt. Tas viss ir kontrabandistu organizēts.
Ja ES spēj apslāpēt kontrabandistu iniciatīvas, tad tas dod rezultātu.
Nākamās reizēs varbūt būs runa jau par citām Āfrikas valstīm, ne tikai Lībiju, kas ir kā tranzītvalsts. Taču, tā kā Lībija atrodas pie jūras, tad uz to var visefektīvāk iedarboties," atzīst premjers Māris Kučinskis (ZZS).
ANO atbalstītās Lībijas valdības vadītājs šonedēļ bija ieradies gan Briselē, prasot finansiālu palīdzību, gan parakstīja divpusēju līgumu ar Itāliju par bēgļu plūsmas apturēšanu. Tas vieš cerības, ka izdosies panākt aktīvāku Lībijas iesaisti ekonomisko bēgļu plūsmas no Āfrikas apturēšanā.
Bēgļu krīze sākās 2015.gada pavasarī un savu apogeju sasniedza 2015.gada oktobrī. Togad kopumā Eiropā ieradās vairāk nekā 1 miljons patvēruma meklētāju.
Pērn panākts ievērojams bēgļu plūsmas samazinājums - par 72%. 2015. gadā lielākā daļa bēgļu Eiropā ieradās pa Balkānu ceļu – šķērsojot Vidusjūru austrumos. Tie pārsvarā bija kara bēgļi no Sīrijas. Šo plūsmu ir gandrīz izdevies apturēt, un pagājušajā gadā tā ir samazinājusies par 79%.
Tomēr otra – pāri Vidusjūrai, no Lībijas uz Itāliju – turpinās. Pa šo ceļu no Āfrikas vidienes valstīm, bet visvairāk no Nigērijas un Eritrejas Eiropā ierodas pārsvarā ekonomiskie bēgļi. Pie tam – šo bēgļu plūsma pieaug. Pagājušajā gadā vien par 18%.
