Tikmēr mediji piektdien ziņo, ka milzīgs skaits smago kravas transportlīdzekļu cenšas nokļūt no Francijas Lielbritānijā, tirgotājiem cenšoties iekrāt preces pirms 31. decembra.
"Šis ir patiesības brīdis. Mums ir palicis ļoti maz laika, tikai dažas stundas, lai tiktu galā ar šīm sarunām,
ja vēlaties, lai šis līgums stājas spēkā 1. janvārī. Kā jau jums minēja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, iespēja panākt vienošanos ir, taču tā ir ļoti maza. Es vēlētos norādīt, ka tie bija briti, kas noteica šo ļoti īsto termiņu, kas mūs tagad ierobežo. Viņi noraidīja termiņa pagarinājumu, kas bija iespējams un tika piedāvāts. Lielbritānija vēlas atgūt suverenitāti attiecībā uz zvejniecību un vēlas kontrolēt savus ūdeņus. Es to esmu bieži teicis un es to atkārtošu – mēs to pieņemam un respektējam.
Bet, ja Lielbritānija kādā brīdī vēlas liegt Eiropas zvejniekiem piekļuvi saviem ūdeņiem, arī Eiropas Savienībai ir suverēnas tiesības reaģēt
vai to kompensēt, pielāgojot nosacījumus par piekļuvi savam tirgum visiem produktiem, jo īpaši attiecībā uz zivju produktiem," klāstīja Barnjē.
KONTEKSTS:
Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) šonedēļ tomēr ir atsākušas sarunas par jauno tirdzniecības līgumu, kam jāregulē abu attiecības jau no 1. janvāra. Tikmēr eksperti norādīja, ka līguma noslēgšanai pieaug arī spiediens no uzņēmējiem. Turklāt uz robežām jau tagad aug spriedze. Tikmēr Eiropas Komisija (EK) jau publiskojusi rezerves rīcības plānu gadījumam, ja ES un Apvienotās Karalistes sarunas par nākotnes tirdzniecības attiecībām noslēgsies bez vienošanās.
Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecas visi ES noteikumi.
ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
