"Šīs vizītes galvenais mērķis ir pilnībā atstāt aiz muguras spriedzes periodu," tā Turcijas medijiem skaidrojis prezidents Erdogans, kurš personiski un pirmo reizi savas varas gados dodas pie Vācijas politiķiem, ar kuriem īpaši pēdējā laikā ir nonācis nopietnās viedokļu sadursmēs.
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana lidmašīna jau pusdienlaikā piezemējās Berlīnes Tēgeles lidostā un viņu sagaidīja kā ikvienu augstu viesi – ar sarkanu paklāju un militāru parādi. Daudzas ielas Berlīnē drošības dēļ ir slēgtas, lai Erdoganu un viņa pavadoņus – arī vairākus valdības ministrus - nogādātu līdz prezidenta pilij un viesnīcai, kur šajās dienās Turcijas līderis apmetīsies. Berlīnē jau uzstājas protestētāji, bet lielākās demonstrācijas gaida rīt. Paredzams, ka demonstrācijās protestēs pret cilvēktiesību stāvokli Turcijā, preses brīvības ierobežošanu un Turcijas ofensīvu pret kurdu kaujiniekiem Sīrijā.
Erdoganu kā ikvienu ārvalsts prezidentu ar militāro goda sardzi sagaida Vācijas kolēģis Franks Valters Šteinmeiers, piektdien būs arī oficiālā pieņemšana, taču uz to ir atteikušies ierasties virkne augsta līmeņa Vācijas politiķu, un arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles tajā nebūs.
Taču viņa ar Erdoganu tiksies un pat vairākkārt, jo Turcijas prezidentam Vācijā ir paredzētas trīs intensīvu notikumu pilnas dienas. Sestdien viņš būs Ķelnē, kur atklās vienu no lielākajām Eiropas mošejām, kas ir veidota plaukstoša zieda formā, lai simbolizētu reliģiju atvērtību.
Turcijas prezidenta vizītes laikā ir plānotas vairākas demonstrācijas, kurās protestēs pret cilvēktiesību stāvokli Turcijā, preses brīvības ierobežošanu un Turcijas ofensīvu pret kurdu kaujiniekiem Sīrijā. Galvaspilsētā Berlīnē piektdien demonstrācijā plāno piedalīties aptuveni 10 000 cilvēku.
Vācijas un Turcijas attiecības jau ilgu laiku ir grūti nosaukt par siltām. Berlīne ir kritiska par valsts ceļu uz Eiropas Savienību. Vācijas parlaments ir arī atzinis, ka masu slaktiņš Pirmā pasaules kara gados Osmaņu impērijā ir bija genocīds pret armēņu tautu, kas Turcijai bija ārkārtīgi nepatīkami.
Pēdējos gados vēl dziļāku plaisu ir radījusi Erdogana rīcība pēc neveiksmīgā puča mēģinājuma Turcijā, kam sekoja prezidenta pavēle aizturēt tūkstošiem cilvēku, neskaitāmi apcietinājumi un atbrīvošana no darba. Tostarp ir aizturēti arī vismaz 50 Vācijas pilsoņi. Turcija šogad atbrīvoja no apcietinājuma divus terorismā apsūdzētos Vācijas žurnālistus, un tas kaut nedaudz ir atslābinājis Vācijas dusmas.
Taču mediji un analītiķi norāda, ka Turcijas prezidenta ierašanās Vācijā nav nožēla par ilgstošajiem konflikta gadiem, bet gan draudošā smagā finanšu un ekonomikas krīze. Turcijas lira ir zaudējusi trešo daļu savas vērtības, inflācija aug, šobrīd sasniegusi jau 18 procentus, un pamatīgi ir sašķobījušās attiecības ar agrāko labo partneri ASV, Donaldam Trampam nosakot augstus tarifus Turcijas precēm un vēl vēršot sankcijas pret diviem Turcijas ministriem.
„Turcijas šā brīža ekonomiskās problēmas ir pašas valsts radītas,” tā izteicies par paplašināšanos atbildīgais Eiropas komisārs Johanness Hāns. Taču Ankarai tas nav mierinājums. „Turcija ir ļoti ieinteresēta atjaunot saiknes ar saviem tradicionālajiem Rietumu partneriem, lai samazinātu risku Turcijas ekonomikai,” tā izdevumā „Politico” atzīst bijušais Turcijas diplomāts un tagad domnīcas „Carnegie Europe” pētnieks Sinans Ulgens, bilstot, ka ar vizīti Berlīnē Erdogans, tā sacīt, izpēta ūdeņus, lai pārliecinātos, vai Vācija būtu gatava atbalstīt Turciju, ja sekotu vēl straujāka ekonomiskā lejupslīde.
Iespēju lūgt palīdzību, piemēram, Starptautiskajam Valūtas fondam, Erdogans pagaidām neizskata, jo tas ir lepnuma un iekšējās pārliecības jautājums, taču Eiropa Turcijas ieskatos ir cerīga alternatīva.
