Tuvojoties šī gada EP vēlēšanām, pastiprinātas uzmanības centrā nonāk tās personas, kuras kandidē uz Eiropas Savienības (ES) augstākajiem posteņiem. Kā zināms, pavisam nesen Latvijā viesojās EK prezidenta amata kandidāts Žans Klods Junkers un izskanēja jau pieļāvumi, ka šīs vizītes dēļ ir pārkāpti priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi.
Visai neveiklā situācijā nonācis arī Šulcs. Pagājušās nedēļas laikā vairums no eiroparlamentāriešiem pieprasīja, lai Šulcs izskaidro, kā viņš varēs veiksmīgi apvienot savu priekšvēlēšanu kampaņu ar savu tiešo darba pienākumu pildīšanu. Parlamenta iekšējie noteikumi nosaka, ka priekšsēdētājam ir jābūt politiski neitrālam. Taču jaunākais budžeta kontroles komisijas ziņojums atklājis, ka Šulcs varētu būt izmantojis parlamenta līdzekļus, lai apmaksātu savu kampaņu, tostarp ceļojumu izdevumus un darba algas sava kabineta un informācijas biroju darbiniekiem.
Parlamentāriešu neapmierinātību izraisījis arī parlamenta biroja pagājušās nedēļas sākuma lēmums iecelt trīs Šulca palīgus vadošos civildienesta posteņos. Šulca privātā biroja vadītāja vietnieks Hervigs Kaizers kļuvis par personāla ģenerāldirektoru, savukārt Lorenco Mannelli un Marija Hosē Martineza apstiprināti direktoru amatos.
Visi šie notikumi EP izraisījuši asas diskusijas un cita starpā izskanējušas prasības Martinam Šulcam no EP prezidenta amata atkāpties. Spāņu parlamentārietis Pablo Ariass uzsver, ka Šulcam pieejamās priekšrocības nav pieņemamas. „Šī nav situācija, kurā sociālistu kandidātam uz EK prezidenta amatu obligāti ir jāturpina pildīt savi pienākumi EP vadībā. Viņš ir kandidāts vienai no ietekmīgākajām politiskajām grupām un tāpēc arī kandidāts ar lielām iespējām. Viņam nevajadzētu spēlēties ar to, kā citiem nav un nevajadzētu izmantot savu amatu, lai iegūtu vēl labākas izredzes uz uzvaru. Neatkarīgi no tā, kas ir rakstīts Lisabonas līgumā vai likumos, es uzskatu, ka vispareizākais būtu Martinam Šulcam atkāpties no šī parlamenta prezidenta posteņa,” saka Ariass.
Taču ar to vien Šulca nedienas nebeidzas. Vairāki budžeta kontroles komitejas deputāti arī pieļauj, ka varētu Šulcu iesūdzēt Eiropas tiesā. Vācu liberāļu deputāts Mihaels Toirers uzskata, ka EP prezidentam nav bijis tiesību dzēst no komitejas ziņojuma paragrāfu, kurā Šulcs tiek apsūdzēts komitejas darba traucēšanā.
Izdzēstie paragrāfi saistīti ar bijušo Eiropas veselības komisāru Džonu Dalli, kurš bija spiests atkāpties kukuļdošanas skandāla dēļ. Ziņojumā esot teikts, ka komitejas pārstāvji ir bijuši uzaicināti uz Dalli lietas izskatīšanu Beļģijas tiesā, taču Šulcs vairākus mēnešus par šo uzaicinājumu neesot stāstījis. Tāpat parlamenta priekšsēdētājs esot vairākkārt atlicis komitejas noklausīšanos lietā, kurā bez paša Šulca figurē arī vairākas citas EK amatpersonas.
Par spīti šiem strīdiem tieši Šulcs un Žans Klods Junkers joprojām ir uzskatāmi par pašiem spēcīgākajiem kandidātiem uz EK prezidenta amatu.
