Noteikumi liks dalībvalstīm paredzēt maksimālo sodu ne mazāku par diviem gadiem par noziegumiem, kas saistīti ar nelikumīgu piekļuvi vai iejaukšanos informācijas sistēmu darbībā, nelikumīgu manipulāciju ar datiem, nelegālu iejaukšanos saziņā vai minēto nodarījumu pastrādāšanai noderīgu rīku tīšā izstrādē. Noteikumi neattieksies uz "mazsvarīgiem" nodarījumiem, tomēr ikvienas dalībvalsts ziņā būs noteikt, kādi nodarījumi uzskatāmi par "mazsvarīgiem".
Direktīvas projekts paredz vismaz trīs gadu ilgu brīvības atņemšanu par robottīklu veidošanu, proti, ja nodarījuma veicējs, izmantojot īpašas datorprogrammas, mērķtiecīgi inficējis daudzas informācijas sistēmas, lai tās kontrolētu un izmantot lielu kiberuzbrukumu veikšanai.
Ne mazāk kā piecus gadus brīvības atņemšanas maksimālo sodu varēs piemērot par uzbrukumiem "īpaši svarīgai infrastruktūrai", piemēram, elektrostacijām, transporta tīkliem vai valdības sistēmām. Tas pats attieksies uz nodarījumiem, kas veikti noziedzīgā organizētā grupā, kā arī uz noziegumiem, kas radījuši nopietnu kaitējumu.
Lai nodrošinātu efektīvāku sadarbību ar policiju, dalībvalstīm būs jāveido valsts operatīvie kontaktpunkti, kas steidzamu palīdzības lūgumu gadījumā uz kiberuzbrukumu reaģēs astoņu stundu laikā.
Juridiskas personas būs atbildīgas par nodarījumiem, kas pastrādāti to labā, (piemēram, ja firma nolīgst "hakeri", kam uzdod piekļūt konkurenta datu bāzei). Sodi juridiskām personām var ietvert pieejas liegšanu sabiedriskā labuma nodokļu atlaidēm vai pat uzņēmumu slēgšanu.
Dokuments, ko Parlaments pieņēma ar 541 balsi par, 91 – pret un 9 balsīm atturoties, drīzumā oficiāli jāpieņem Padomē. Jaunā direktīva ir balstīta uz noteikumiem, kas ir bijuši spēkā kopš 2005. gada.
Pēc pieņemšanas dalībvalstīm divu gadu laikā tā būs jāpārņem savos tiesību aktos.
