Viņš atgādināja, ka jūnijā Tramps pēc tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu mainīja politiku Austrumāzijā. Toreiz Tramps vienpersoniski apsolīja pārtraukt ASV un Dienvidkorejas armijas kopīgās mācības Dienvidkorejā.
Tomēr par Helsinku tikšanās uzvarētāju ir jāatzīst Krievija, pauda Hiršs. Tramps nevienā vārdā nekritizēja Krieviju par abu valstu attiecību saasinājumu. Par vainīgajiem viņš sauca bijušos ASV prezidentus, Demokrātu partiju, medijus un īpašo izmeklētāju lietā, kurā Krievija, iespējams, ietekmējusi ASV prezidenta vēlēšanas, taču ne Krieviju.
Pati tikšanās gan nav devusi “taustāmu” rezultātu, atzina Hiršs.
Politiķi, vērtējot, Trampa un Putina tikšanos savos izteikumos ir atšķirīgi. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) aicina nesteigties ar secinājumiem.
Šobrīd nesteigtos ar pāragriem secinājumiem par ASV un Krievijas Helsinku samitu. Drīzumā, atbilstoši ierastai praksei, ceram saņemt ASV puses detalizētu izklāstu NATO sabiedrotajiem, uz principiem balstīts dialogs ir atbalstāms un detaļām ir nozīme
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) July 16, 2018
Savukārt Eiropas Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks neslēpj, ka šobrīd mainās pasaules politikas arhitektūra. Uzrunājot Ķīnas valdību par globālo tirdzniecību, viņš aicināja Trampu nesaasināt tirdzniecības karus.
KONTEKSTS:
ASV un Krievijas attiecības jau ilgstoši ir nelabvēlīgas. Valstīm ir domstarpības par norisēm Ukrainā un Sīrijā. Krievijai ir arī iebildumi pret ASV karaspēka esamību Eiropā. Savukārt ASV daļa politiķu un sabiedrības izsaka aizdomas un bažas par Krievijas ietekmi uz 2016. gada notikušajām ASV prezidenta vēlēšanām. Par to šobrīd ASV notiek izmeklēšana. Gan Tramps, gan Krievija allaž ir noraidījusi varbūtību, ka Maskava būtu ietekmējusi ASV prezidenta vēlēšanas.
