Šajās dienās Tartu Baltijas aizsardzības koledžas rīkotajā ikgadējā konferencē par Krieviju pulcējās desmitiem militārpersonu un ekspertu, lai apmainītos domām par tālāko rīcību attiecībā pret Kremli, gan par Krievijas izvērsto karu Ukrainā, kur nākamās nedēļas var būt izšķirošas. Nopietnai ofensīvai gatavojas gan Krievija, gan pretruzbrukumam, saņemot Rietumu bruņojama piegādes, Ukraina.
"Svarīgi, ka drīz sāksies šķīdonis. Laikapstākļi kavē smagās tehnikas izmantošanu lauka apstākļos. Tā ir līdzīga situācija, ka krievi uzbruka Kijivai – viņi varēja izmantot tikai ceļus, jo citu variantu nebija. Nākamie divi, trīs mēneši būs diezgan izšķiroši, jo abām pusēm būs jaunas spējas, un abas tās būs gatavas izmantot izšķirošiem manevriem," sacīja Baltijas aizsardzības koledžas dekāns, atvaļināts Polijas bruņoto spēku pulkvedis Zdzislavs Sliva.
Daudz runāts par to, ka Rietumiem jāsaglabā gan atbalsts Ukrainai, gan stingra nostāja pret Krieviju. Eksperti uzsvēra, ka Kremlis pārrēķinājās un "pieļāva briesmīgu kļūdu, un tam par šo kļūdu ir jāsamaksā".
"Tas ir traģiski, bet skaidri – Putins ir izvēlējies veidu, kādā viņš attiecas pret Rietumiem. Un Rietumiem viņam ir jāatbild līdzīgā veidā. Tas nozīmē pārtrumpot jebko, ko dara Putins, un mēs to varam izdarīt vairākkārtīgi – gan militārajā, gan ekonomiskajā, gan diplomātiskajā jomā. Mums ir jāvēršas pret Krieviju tā, lai tai vairs nebūtu nekādu ilūziju par to, ka tā bija neapdomīga avantūra, un Putins zaudēs," sacīja domnīcas "The Alphen Group" priekšsēdētājs Džulians Lindlijs-Frenčs.
Vienlaikus jau nepieciešams domāt par drošību un aizsardzības spējām tālākā nākotnē.
"Mums ir jābūt gataviem ilgtermiņā. Ne tikai atbalstīt Ukrainu šajā karā un stiprināt NATO aizsardzības un atturēšanas spējas austrumos, bet arī – kā izskatās un ko nozīmē drošības ilgtermiņā. Jo starp Krieviju un NATO aliansi un tās dalībvalstīm pārskatāmā nākotnē droši vien nebūs nekādas tuvināšanās," sacīja NATO Aizsardzības koledžas vadošais pētnieks Marks Ozava.
Šim viedoklim piekrita ar konferences rīkotāji, uzsverot, ka Krievija rada tiešus draudus Baltijas valstīm.
"Mums vajadzētu domāt jau uz nākotni. Kas notiks, kad Krievija zaudēs šo karu? Kāda būs iekšpolitiskā situācijā? Vai Krievija sāks sadalīties pa gabaliem, vai Krievijā būs haoss? Varbūt mums būs jārēķinās ar dažāda veida grupējumiem, kas centīsies gūt ietekmi Baltijas reģionā. Jebkurā scenārijā – Krievija zaudēs šo karu vai karš turpinās – mums jāfokusējas uz drošības jautājumiem kā prioritārākajiem Baltijas valstīm," sacīja konferences direktors, Baltijas Aizsardzības koledžas lektors Sandis Šrāders.
Taču konferences galvenā atziņa, kad jau sācies Krievijas pilnapmēra kara Ukrainā otrais gads – Rietumi nedrīkst pagurt sniegt militāro atbalstu Ukrainai, jo no tā iznākuma atkarīga arī pārējās Eiropas drošība.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
