Šāda iejaukšanās īpaši novērojama vairākās Austrumeiropas valstīs, piemēram, Ungārijā un Polijā.
Kā norāda Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji, jaunais Mediju brīvības akts nodrošinās vienādus noteikumus visās 27 dalībvalstīs, vienlaikus ļaujot rūpīgāk uzraudzīt dažādu mediju apvienošanos un redzēt patiesā labuma guvējus.
Kā teikusi Eiropas Komisijas viceprezidente Vera Jourova, īpaši jārūpējas arī par sabiedrisko mediju neatkarību.
EK uzskata, ka sabiedrisko mediju finansējumam jābūt "adekvātam un stabilam", lai novērstu politisku iejaukšanos mediju darbā.
"Mēs pirmo reizi Eiropas likumos piedāvājam drošības garantijas mediju redakcionālās brīvības aizsardzībai.
Valsts nedrīkst iejaukties redakcionālajos lēmumos. Neviens sabiedriskais medijs nedrīkst kļūt par vienas partijas propagandas kanālu," uzsver Jourova.
"Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienības dalībvalstis iekļauj likumos taisnīgus kritērijus mediju vadītāju un uzņēmumu valdes atlasei. Šeit nevar būt runa par partiju draugiem. Arī sabiedrisko mediju finansēšanai ir jābūt caurskatāmai un paredzamai, lai to neizmantotu kā spiediena izdarīšanas instrumentu."
Nevalstiskā organizācija "Reportieri bez robežām" šos EK priekšlikumus raksturojusi kā "svarīgu soli uz priekšu", savukārt Eiropas žurnālu un avīžu izdevēju asociācijas kopīgā paziņojumā paudušas iebildumus pret EK iejaukšanos mediju biznesā.
"ES līgumi atstāj preses un mediju politiku dalībvalstu pārziņā, kas ļauj pieskaņot noteikumus katras valsts mediju tirgum. Mēs neredzam iemeslu vai attaisnojumu harmonizēt mediju likumus ES līmenī," teikts paziņojumā.
