Panorāma

Atstādina RD Satiksmes departamenta vadītāju Reinbahu

Panorāma

Rīkos jaunu konkursu VID vadītāja amatam

Veselības aprūpes sistēma Lielbritānijā

Briti protestē pret veselības aprūpes sistēmas arvien plašāku nodošanu privāto rokās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Kamēr Latvijā plaši tiek diskutēts par to, kāds veselības nozares finansēšanas modelis būtu labākais, Lielbritānijā medicīnas darbinieki protestē pret valsts veselības aprūpes sistēmas arvien plašāku privatizāciju.

Pagaidām lielāko daļu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošina valsts, tikai atsevišķas funkcijas ir nodotas privāto kompāniju rokās, piemēram, neatliekamā palīdzība. Britu sistēma, kas balstīta uz pacientu vajadzībām, nevis maksātspēju, līdz šim uzskatīta par veiksmīgāko pasaulē.

Ik pa brīdim Lielbritānijā notiek protesti pret arvien plašāku valsts finansētās veselības aprūpes sistēmas privatizāciju un reformām. Tās pirms sešiem gadiem, pretēji priekšvēlēšanu solījumiem, iesāka Deivida Kamerona valdība. Protestiem ir apvienojušās daudzas organizācijas, tiek izdota pat sava bezmaksas avīze.

Bijušais Londonas Levišamas bērnu un jauniešu klīnikas direktors un priekšsēdētāja vietnieks organizācijā "Keep Our NHS Public" ("Saglabāsim savu veselības aprūpes sistēmu sabiedrībai") Tonijs O’Sulivans apgalvo, ka Lielbritānijas veselības aprūpe ir viena no labākajām un efektīvākajām veselības aprūpes sistēmām pasaulē, tādēļ to nedrīkst mainīt.

"Mūsu sistēma Lielbritānijā ir strādājusi ļoti labi – kā valstī, kas nodrošina veselības aprūpi balstītu nevis uz apdrošināšanu, kas ir dārga sistēma, bet gan par valsts līdzekļiem. Citiem vārdiem sakot  – no samaksātajiem nodokļiem. Tātad - tu maksā nodokļus saskaņā ar saviem ienākumiem, saskaņā ar savu spēju dabūt labu darbu un labu algu. Kamēr esi jauns, iespējams, tev nav daudz naudas, bet, kad kļūsti vecāks, tad ienākumi ir lielāki, tātad arī lielāki samaksātie nodokļi.

Laika gaitā no samaksātajiem nodokļiem valsts uzkrāj līdzekļus, lai maksātu par valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem. Tā ir saprātīgs sociālais atbalsts nobriedušā sabiedrībā.

Laba izglītība, laba veselības aprūpe, labi ceļi," sprieda O’Sulivans.

Iemesls plašajiem protestiem pret privatizāciju ir gaužām vienkāršs. "Ja iesaistām privāto sektoru, tad privātās kompānijas motivācija noteikti ir peļņa. Ja, piemēram, peļņa ir 10%, tātad šie 10% no līdzekļiem, kas bija paredzēta veselības aprūpei, vairs nav pieejami, jo to saņem privātā kompānija un akcionāri," teica O’Sulivans.

Lielbritānijā kopējais finansējums veselības aprūpei šogad ir nedaudz pāri 116 miljardiem mārciņu. Uz vienu pacientu gadā paredzētas 2069 mārciņas. Ģimenes ārsts ir tas, kurš izlemj, vai ārstēt pacientu pašam vai nosūtīt pie speciālista slimnīcā, taču reformas veselības aprūpē ir radījušas problēmas.

"Slimnīcām ir mazāk un mazāk naudas, jo viņiem tiek maksāts tikai par pacientu skaitu. Un viņiem rodas problēmas, jo nepietiek līdzekļu. Tātad viņiem vajag vairāk pacientu.

Tiek izjaukta normāla ārsta un pacienta sadarbība, kā arī sadarbība starp ģimenes ārstu un nosūtīšanu pie speciālista. Viss tiek balstīts uz finansējumu, nevis uz pacienta klīniskajām vajadzībām," sprieda pediatrs O’Sulivans.

Timurs Ancovs, kurš strādā Londonas Universitātes koledžas slimnīcā par operāciju māsas asistentu, stāsta, ka no pacienta viedokļa Latvijas un Lielbritānijas veselības aprūpes sistēmām ir vairākas atšķirības.

"Latvijā, lai ietu pie ārsta, kaut kas ir jāmaksā. Šeit, lai ietu pie ārsta, ja tas ir NHS, tātad valsts veselības aprūpes sistēmā, nekas nav jāmaksā. Ja tu tiec nosūtīts tālākai izmeklēšanai pie speciālistiem, arī tur nekas nav jāmaksā. Ja lieta nonāk līdz operācijai, ka nepieciešama operācija, arī tur nekas nav jāmaksā," stāsta Ancovs.

Ja ir ārsta izrakstīta recepte, tad ir jāmaksā fiksēta summa – 8,20 mārciņas, bet vairākām iedzīvotāju kategorijām nav jāmaksā.

"Es par zālēm nemaksāju vispār, jo man ir pāri 60 gadiem. Ja ir pāri 60 gadiem, par zālēm nav jāmaksā," stāstīja operāciju māsas asistents.

Pēdējos gados Apvienotajā Karalistē katastrofāli trūkst medicīniskā personāla, ir palielinājies iedzīvotāju skaits, tādēļ britiem nākas gaidīt rindās gan pie ģimenes ārstiem, gan uz operācijām.

Veselības aprūpes finansējums bija arī viens no jautājumiem, ko savā kampaņā izmantoja "Brexit" atbalstītāji - proti, ka Lielbritānijas oficiālā maksa par dalību Eiropas Savienībā ir 19 miljardi gadā vai 350 miljoni mārciņu katru nedēļu, ko labāk varētu ieguldīt veselības sistēmā.

Tiesa, jau naktī pēc referenduma, apvienotās Karalistes Neatkarības partijas līderis Naidžels Farāžs pavēstīja, ka šis solījums nav izpildāms un viņš pat nezinot, no kurienes tas radies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti