Pati prezidente šos pārkāpumus uzskata par maznozīmīgiem, apsūdzot opozīciju mēģinājumos īstenot valsts apvērsumu. Tikmēr tūkstošiem prezidentes atbalstītāju un pretinieku šajās dienās izgājuši Brazīlijas lielāko pilsētu ielās.
Diskusijas par Rusefas iespējamo atstādināšanu no amata nav nekāds jaunums. Pirmo reizi šāds ierosinājums izskanēja jau pagājušā gada nogalē, kad opozīcijas pārstāvji apsūdzēja prezidenti finanšu pārkāpumos valsts līdzekļu sadalīšanā gan pirmā prezidenta pilnvaru termiņa laikā, gan otrā sākumā. Opozīcijas atsaucās uz Valsts kases atzinumu, kurā parlamentam tika ieteikts atzīt valdības atskaiti par 2014. gadu par nederīgu.
Prezidentes popularitāte pēdējo mēnešu laikā ir strauji kritusies, galvenokārt valsts ekonomiskās lejupslīdes dēļ.
Ievērojamu lomu spēlē arī iespējamā Rusefas saistība ar milzīgo korupcijas skandālu valsts naftas kompānijā „Petrobras”, kurā iesaistīti daudzi augstu stāvoši politiķi un uzņēmēji. Lai arī Rusefa ilgus gadus bija „Petrobras” valdes priekšsēdētāja, viņa šajā lietā oficiāli nav apsūdzēta.
Gan pati prezidente, gan viņas atbalstītāji uzskata, ka opozīcijas minētās apsūdzības par iespējamo krāpšanos ar kontiem budžeta deficīta slēpšanai ir uzskatāmas par salīdzinoši nelielu pārkāpumu, bet plānotais balsojums parlamentā būtu pielīdzināms parlamentārā apvērsuma mēģinājumam.
Īpašās parlamentārās komisijas balsojums par to, vai uzsākt impīčmenta procedūru, tika uzskatīts par pārbaudījumu tam, cik liels varētu būt atstādinašanas atbalstītāju skaits. No 65 komisijas locekļiem par impīčmenta uzsākšanu nobalsojuši 38. Tas nozīmē, ka jau šo svētdien parlamenta apakšpalātā notiks nākamais balsojums.
Kā liecina izdevuma „Estado” veiktā aptauja, lai jautājumu par Dilmas Rusefas atstādināšanu nodotu izskatīšanai Senātā, ir nepieciešams savākt 342 deputātu balsis. Pašlaik viņas atstādināšanu atbalsta vien 292 parlamentārieši, 115 ir pret to, bet nedaudz vairāk nekā 100 deputātu vēl nav izlēmuši. Ja nepieciešamais divu trešdaļu balsu skaits netiks savākts, impīčmenta procedūras ierosinājums tiks anulēts, taču, ja jautājuma izskatīšana tomēr nonāks Senātā, tālākai virzībai būs nepieciešams vienkāršais vairākums. Pēc tam Valsts prezidente tiktu atstādināta no amata uz 180 dienām, kamēr Augstākās tiesas vadītāja uzraudzībā turpinās atstādināšanas lietas izskatīšana.
Brazīlijas politikas vērotāji norāda, ka arī šādā gadījumā valsts nākotne ir visai neskaidra. Prezidentes atstādināšanas gadījumā līdz 2018. gadā paredzētajām vēlēšanām valsts būtu jāvada viceprezidentam Mišelam Temeram, taču arī viņam draud iespējamais impīčments. Ja no amata tiktu atstādināts arī Temers, nākamais rindā būtu parlamenta apakšpalātas spīkers Eduardo Kunja, taču arī viņam izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā un citos noziegumos jau minētā "Petrobras" skandāla ietvaros.
Jebkurā gadījumā jau tagad var teikt, ka valsts prezidentes atstādināšanas process ir pamatīgi sašķēlis Brazīlijas sabiedrību. Šajās dienās valsts lielākajās pilsētās ielās iziet tūkstošiem prezidentes atbalstītāju un pretinieku. Taču vislielākās protesta akcijas tiek plānotas nedēļas nogalē, kad parlamentā norisināsies diskusijas un balsojums par prezidentes atstādināšanu.
