Bijušo ASV aizsardzības ministru Donaldu Ramsfeldu piemin gan ar labu, gan ar ļaunu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

88 gadu vecumā mūžībā devies bijušais ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds, kurš jaunāko laiku vēsturē visvairāk iegājis kā viens no Irākas kara iniciatoriem. Lai gan Sadama Huseina režīms tika gāzts, daudzi uzskata, ka pēc amerikāņu uzbrukuma situācija Irākā kļuva vēl sliktāka nekā Huseina valdīšanas laikā.

Latvijai gan ir iemesls pieminēt Ramsfeldu ar labu vārdu, jo viņš bija ASV aizsardzības ministrs laikā, kad Latvija saņēma uzaicinājumu kļūt par NATO dalībvalsti.

Jaunākais un vecākais aizsardzības ministrs

Ramsfelds daudzus gadus darbojies ASV valsts pārvaldē. 1975. gadā viņš pirmoreiz kļuva par ASV aizsardzības ministru. 43 gadu vecumā viņš bija jaunākais aizsardzības ministrs ASV vēsturē, bet pēc vairākiem gadu desmitiem Ramsfelds atgriezās šajā amatā un kļuva par vecāko.

2001. gadā, kad par ASV prezidentu kļuva republikānis Džordžs V. Bušs, Ramsfelds ieņēma aizsardzības ministra posteni un kļuva par vienu no tuvākajiem Dž.V.Buša padomniekiem. 2001. gada 11. septembrī pret ASV tika vērsts islāma teroristu uzbrukums, kas izdzēsa vairāk nekā 3000 dzīvību.

Viena no teroristu nolaupītajām lidmašīnām ietriecās Pentagona ēkā Vašingtonā, un Ramfelds personīgi steidzās palīgā uzbrukuma upuriem.

Pēc šiem terora aktiem ASV vadītā koalīcija sāka uzbrukumu “Taliban” režīmam Afganistānā, lai iznīcinātu “Al Qaeda” teroristu līdera Osamas bin Ladena izveidotās bāzes.

Šis mērķis tika sasniegts, taču Afganistānā amerikāņi un citu NATO valstu karavīri iestrēga uz 20 gadiem, tikai pašlaik notiek koalīcijas spēku aiziešana no Afganistānas.

Atbalstīja Latvijas uzņemšanu NATO

Cīņa pret starptautisko terorismu zināmā mērā nāca par labu Latvijai, jo ASV vajadzēja sabiedrotos, un Dž.V.Buša valdība atbalstīja Baltijas valstu uzņemšanu NATO.

2002. gada novembrī prese rakstīja, ka Pentagona amatpersonas ieteikušas Ramsfeldam pārskatīt Latvijas un vēl pāris Austrumeiropas valstu uzņemšanu NATO, jo bija šaubas par saistību izpildi, bet Ramsfelds uzstājis, ka šīs valstis nekavējoties jāaicina pievienoties NATO.

Pēc salīdzinoši straujās “Taliban” režīma gāšanas Dž.V.Buša valdība pievērsa uzmanību Sadama Huseina režīmam Irākā, ar ko pēc pirmā Persijas līča kara 1991. gadā īsti nebija ticis galā Dž.V.Buša tēvs. Vašingtona nodēvēja Irāku par “ļaunuma ass” sastāvdaļu un apsūdzēja Sadama Huseina režīmu masu iznīcināšanas ieroču uzkrāšanā.

2003. gadā tas kalpoja par ieganstu Irākas kara sākšanai, bet pēc Huseina režīma gāšanas nekādi masu iznīcināšanas ieroči Irākā netika atrasti.

Irākā pēc Huseina gāšanas vēl ilgus gadus bija vērojams haoss un nemitīga vardarbība; saskaņā ar dažādiem aprēķiniem šis karš ir prasījis simtiem tūkstošu dzīvību. ASV karaspēks tika apsūdzēts dažādos cilvēktiesību pārkāpumos, piemēram, gūstekņu spīdzināšanā Abū Graibas cietumā.

Lai viņš deg elles liesmās!

Tādēļ arī ziņas par Ramsfelda aiziešanu mūžībā izraisījušas pretrunīgu reakciju. Dž.V.Bušs viņu raksturo kā ļoti labu cilvēku un izcilu valstsvīru, kurš nekad nav vairījies no atbildības un smagiem lēmumiem.

Taču Ramsfelda pretinieki norāda, ka uz viņa sirdsapziņas ir daudzu cilvēku dzīvība. Pat amerikāņu pusaudžiem domātais izdevums “Teen Vogue” ziņu par Ramsfelda aiziešanu mūžībā raksturojis kā “kara noziedznieka un spīdzināšanas atbalstītāja” nāvi.

“Donalds Ramsfelds bija kara noziedznieks, kurš bija atbildīgs par nelikumīgiem kariem. To laikā bija vērojama civiliedzīvotāju slepkavošana, sistemātiska spīdzināšana, masveida korupcija un izlaupīšana. Valsts, ko viņš palīdzēja sagraut, joprojām nav atguvusies. Tas ir viņa mantojums. Lai viņš mūžīgi degtu elles liesmās!” Ramsfelda nāvi komentē arābu pasaules aktīvists Ijāds el Bagdādi.

Zināmi zināmie un nezināmi nezināmie

Ramsfelds ir iegājis vēsturē arī savu teicienu par “zināmiem nezināmiem”. 2002. gadā preses konferencē viņam tika uzdots jautājums par Irākas saistību ar masu iznīcināšanas ieročiem un teroristu grupējumiem.

“Ziņas par to, ka kaut kas nav noticis, man vienmēr šķiet interesantas. Mēs zinām, ka ir zināmi zināmie: lietas, par kurām mēs zinām, ka zinām. Vēl ir arī zināmi nezināmie: mēs zinām, ka ir dažas lietas, ko mēs nezinām.

Bet ir arī nezināmi nezināmie: tās ir lietas, par kurām mēs nezinām, ka mēs nezinām. Un, ja raugāmies mūsu valsts un citu brīvo valstu vēsturē, tad šī pēdējā kategorija ir vissarežģītākā.”

Ramsfeldu tolaik daudzi izsmēja par nesakarīgo atbildi, taču vēlāk psihologi un filozofi nopietni ķērās pie šīs frāzes analīzes un atzina, ka Ramsfeldam ir liela daļa taisnības. Vēlāk viņš apliecināja, ka ar humora izjūtu viņam viss ir kārtībā, jo savus memuārus Ramsfelds nosauca “Zināmais un nezināmais”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti