Austrijā parlamenta vēlēšanās uzvaru prognozē konservatīvajiem

Austrijā svētdien, 15.oktobrī, notiks parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas. Saskaņā ar jaunākām aptaujām uzvara tajās tiek prognozēta līdzšinējā ārlietu ministra Sebastiana Kurca vadītajai konservatīvo Tautas partijai, par kuru savu balsi gatavi atdot 33% balsstiesīgo. Bet pašreizējā kanclera Kristiāna Kerna pārstāvētie sociāldemokrāti, kā arī galēji labējo Brīvības partija var cerēt uz aptuveni 25%.

Eksperti uzskata – ja aptauju prognozes apstiprināsies, 31 gadus vecā Sebastiana Kurca konservatīvo partija varētu veidot koalīciju ar galēji labējo Brīvības partiju, kura asi iebilst pret imigrāciju.

Daļēji šie aptauju rezultāti apstiprina arī to, ka pēdējā laikā ievērojamu iedzīvotāju atbalstu gūst tieši nacionālās partijas, kuras vēršas pret bēgļiem un vēlas ierobežot imigrāciju. Citās valstīs šādas partijas uzrādījušas labus rezultātus, piemēram, Vācijas Bundestāga vēlēšanās partija AfD, Francijā – Nacionālā fronte, kā arī Gērts Vilderss Nīderlandē.

Vēl 2000.gadā, kad austriešu Brīvības partija pirmo reizi iekļuva valdībā, Vīne piedzīvoja ļoti asu Eiropas Savienības (ES) reakciju, Austrijai pat uz neilgu laiku tika apturētas balsstiesības Eiropadomē. Taču tagad, domājams, tik asa reakcija nav sagaidāma, jo kopš tā laika Eiropai nācies pierast pie nacionālistu panākumiem arī citās dalībvalstīs un atzīts, ka kādreizējā reakcija uz Austrijas vēlēšanu iznākumu bijusi kļūda.

Kā otru iespējamu scenāriju eksperti sauc "lielās koalīcijas" atjaunošanu, Tautas partijai turpinot sadarbību ar sociāldemokrātiem. 72 gadu laikā, kas aizvadīti kopš Otrā pasaules kara beigām, šāda koalīcija pie varas atradusies 44 gadus. Un neviena valdība kopš 1945.gada nav iztikusi bez vismaz vienas no abām lielākajām tradicionālajām partijām.

Tomēr pastāv lielas šaubas, vai konservatīvie un sociāldemokrāti spēs sadarboties, jo abu partiju attiecības pasliktinājušās skandāliem aizēnotās priekšvēlēšanu kampaņas dēļ. Turklāt sociāldemokrāti laikā no 1983. līdz 1987.gadam ir veidojuši koalīciju arī ar Brīvības partiju, taču tas bija pirms šīs partijas radikālās kursa maiņas. Tolaik sociāldemokrāti pieņēma rezolūciju, apņemoties nākotnē vairs nesadarboties ar Brīvības partiju.

Tomēr atsevišķos sociālās politikas jautājumos, piemēram, par minimālo algu un pensijām, abu partiju programmas ir līdzīgas. Un tas ļauj domāt, ka šis senais „tabu” var tikt arī lauzts. Turklāt jau kopš 2015.gada sociāldemokrāti un galēji labējie dala varu Burgenlandes federālajā zemē.

Vērā jāņem, ka kopš 2015.gada Austrija ir saņēmusi gandrīz 150 tūkstošus pieteikumu par patvēruma piešķiršanu.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Ārzemēs
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti