Trampa atbalstītāji 2021. gada 6. janvārī ielauzās Kapitolija ēkā. Tas notika pēc tam, kad Tramps mudināja savus atbalstītājus protestēt pret, viņaprāt, negodīgajām vēlēšanām un pašreizējā prezidenta Džo Baidena uzvaru. Tā laika notikumi Vašingtonā izsauca sašutumu gan ASV, gan ārpus tās.
2021. gada jūlijā tika izveidota Pārstāvju palātas komiteja, lai izmeklētu notikušo. Oktobra komitejas sēdē tika izmantotas liecības un pierādījumi, lai pierādītu, ka Tramps zināja to, ka vēlēšanās viņš ir zaudējis. Neskatoties uz to, viņš turpināja centienus atcelt rezultātus, kas noveda pie uzbrukuma Kapitolijam. Savukārt šonedēļ komiteja sanāca uz savu pēdējo sēdi, lai apstiprinātu gala ziņojumu. Komiteja vienbalsīgi aicināja Tieslietu ministriju izvirzīt Trampam kriminālapsūdzības par sacelšanos, oficiālu procesu kavēšanu, sazvērestību, lai apkrāptu ASV valdību, kā arī nepatiesu paziņojumu sniegšanu.
Baltā nama preses pārstāve Karīna Žanpjēra izteicās, ka 6. janvārī piedzīvotais bija vissliktākais uzbrukums amerikāņu demokrātijai kopš pilsoņu kara.
"Un prezidents ir bijis ļoti skaidrs. Mūsu demokrātija joprojām ir apdraudēta, un mums visiem ir sava loma tās aizsargāšanā. Komiteja ir veikusi svarīgu abu pušu darbu, lai noskaidrotu patiesību par to, kas notika tajā dienā. Lai mēs varētu nodrošināt, ka tas vairs neatkārtojas," sacīja Žanpjēra.
Pilns ziņojums tiks publicēts trešdien. Tas būs vēsturisks dokuments, jo nekad iepriekš amatā esošs prezidents nav mēģinājis pēc zaudēšanas vēlēšanās panākt sev otro termiņu. Savukārt atlikušās "stenogrammas un dokumenti" tiks publicēti līdz gada beigām. Materiālu apjoms ir liels. Notika 10 publiskas noklausīšanās, un komiteja aptaujāja vairāk nekā 1000 liecinieku, kas varētu nozīmēt vairāku desmitu tūkstošu lappušu garu atšifrējumu.
Daudzas no intervijām tika filmētas, kas nozīmē, ka komitejas rīcībā ir simtiem stundu materiāla.
Tomēr ne visu komitejai ir izdevies iegūt. Vairākas personas atteicās liecināt. Tāpat izmeklēšanas laikā tā izsūtīja pieprasījumus vairākām telekomunikāciju kompānijām, lai iegūtu telefonzvanu ierakstus. Taču vairāki Trampa sabiedrotie tiesā apstrīdēja komitejas pilnvaras, un vairākas kompānijas noraidīja Pārstāvju palātas komitejas prasību par datu nodošanu, līdz nebūs beigusies tiesvedība.
Lai gan 3. janvārī, kad darbu sāks jaunais Kongress, komiteja oficiāli beigs savu darbu, Tieslietu ministrijas izmeklēšana, ko pārrauga īpašais advokāts Smits, turpinās. Pārstāvju palātas komitejas ieteikums izvirzīt kriminālapsūdzības gan nav juridiski saistošs. Proti, Tieslietu ministrija pati lems, vai vērsties pret Trampu. Tomēr tas, kad šis lēmums tiks pieņemts, nav zināms. Komitejas priekšsēdētājs Bennijs Tompsons ir pārliecināts, ka ministrija apsūdzēs Trampu.
Komitejas loceklis Džeimijs Raskins atzina, ka izmeklēšana nav bijusi viegla un dažādi šķēršļi ietekmējuši tās gala ziņojumu. Tomēr pierādījumi ir iegūti un tagad gala lēmums jāpieņem Tieslietu ministrijai.
"Izvirzītās kriminālapsūdzības tika balstītas uz nodarījuma smagumu, dalībnieku centrālo nozīmi un pierādījumiem, kas mums bija pieejami. Bez šaubām, bija iesaistīti arī citi cilvēki, taču mūs kavēja tas, ka daudzi cilvēki atteicās nākt un liecināt, atteicās sniegt mums informāciju, kas viņiem bija, vai izmantoja Piekto grozījumu.
Tāpēc mēs izvēlējāmies virzīt tālāk to cilvēku vārdus, par kuriem bijām pārliecināti, ka par tiem ir daudz pierādījumu, ka viņi ir piedalījušies noziegumos.
Tas nenozīmē, ka ziņojumā netiek minēti arī citi cilvēki. Un, protams, tas galu galā būs Tieslietu ministrijas ziņā. Tas ir spriedums, kas būs jāpieņem Tieslietu ministrijai par to, vai viņu lietā ir pietiekami daudz pierādījumu un ir iespējams iemesls, lai izvirzītu apsūdzību," stāstīja Raskins.
Bijušie un esošie Tieslietu ministrijas darbinieki izdevumam "Politico" norādījuši, ka ministrija daudz vairāk ir ieinteresēta komitejas iegūtajos materiālos, nevis tās gala ziņojumā. Tikmēr komitejas loceklis Adams Šifs paudis cerību, ka Tieslietu ministrija ar izmeklēšanu varētu virzīties uz priekšu daudz ātrāk, nekā tas notika Pārstāvju palātas komitejas izmeklēšanā.
"Tieslietu departaments var rīkoties daudz ātrāk. Viņiem ir iespēja veiklāk īstenot noklausīšanas.
Pamatojoties uz publiskiem ziņojumiem, šķiet, ka ministrija virzās daudz ātrāk. Viņiem ir izdevies iegūt tādas liecības no cilvēkiem, kuri atteicās sadarboties ar mums. Mūsu rīcībā ir pierādījumi, kas Tieslietu ministrijai var nebūt, bet viņiem – pierādījumi, kuru nav mums. Un visu šo pierādījumu kumulatīvā ietekme, cerams, novedīs pie taisnīguma tiem, kas šeit ir pārkāpuši likumu," norādīja Šifs.
Tikmēr Pārstāvju palātā esošie republikāņi gatavojas pretuzbrukumam, proti, gatavojot ziņojumu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta drošības kļūmēm Kapitolija kompleksā. Republikāņi savu ziņojumu plāno publicēt pēc tam, kad Pārstāvju palātas komiteja būs publicējusi pilno izmeklēšanas ziņojumu.
